Redzes lokā nonāk arvien vairāk narkotiku lietojušu jauniešu

Un šis pavasaris solās būt divkārt satraucošs – atcelti faktiski divus gadus ilgušie visdažādākie Covid-19 infekciju ierobežojošie pasākumi, papildus trauksme un nemiers sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, ukraiņu bēgļiem. Tas viss jauniešos rada papildus trauksmi un izskaidrojams, kāpēc šai pavasarī pieaug pusaudžu skaits, kuri ir pieķerti vai manīti toksisko vielu reibumā. Par to liecina arī policijas reidi ar speciāli apmācīties suņiem, kas skolēniem konstatē aizdomīgas vielas, priekšmetus, un pusaudži tiek sūtīti uz ekspertīzēm, lai noteiktu vai tiešām ir lietotas narkotiskās vielas.

Cienījamie vecāki, jā, šis ir trauksmains laiks arī jums! Es ieteiktu pievērst uzmanību savu pusaudžu uzvedībai. Pusaudžu gadi tas ir tāds īpatnējs laiks, kad veidojas cilvēka personība, ar saviem uzskatiem, savu uzvedības modeli. Bet ir pazīmes, kurām ir jāpievērš uzmanība un jākonsultējas pie psihologa vai pat narkologa:

Mainās pusaudža draugu loks. Un to nevajadzētu “norakstīt”, ka jaunieši šobrīd vairāk tusējas, iepazīstoties ar aizvien plašāku cilvēku loku. Atsākoties klātienes mācībām, mainās klases līderi, aizvien pieaug pusaudžu izpratnē vajadzība pašapliecināties.

Izmaiņas raksturā, uzvedībā, izmaiņas leksikā. Jāpievērš uzmanība žargonam, parādās vārdi “vitamīni”, “zālīte”, “piedot gāzi”, “peldēt”, “lidot”, “markas”, “košlene aiz vaiga” utt.

Pusaudžu vēlme klausīties izteikti skaļu mūziku.

Ilgstoši, pat stundu pusotru, atrasties vannā, dušā.

Ēstgribas trūkums, kas var mīties ar negausīgu ēšanu. Krasas ēstgribas maiņas.

Parādījušās īpatnējas smaržas. Tās ir īpaši kad tiek smēķēta “zālīte”.

Pusaudža izskata maiņa. Izteikti sārta seja, sarkanas acis vai gluži pretēji, izteikts, nedabisks bālums. Var parādīties roku trīce.

Parādās bezmiegs, kas var mīties ar miegainību dienā. Vēlme atrasties tumšā istabā.

Ja šīs visas izmaiņas ir piec introvenozo narkotiku lietošanas, tad varam pamanīt dūriena pēdas, ādas “sakasījumus”. Pēkšņi pusaudzis nenēsā apģērbu ar īsām rokām, slēpjot injekcijas pēdas.

Tā ir tikai daļa no pazīmēm. Precīzu diagnozi varam noteikt veicot eksprestestēšanu, vēl precīzāku, kad veikta asins analīze, urīna, siekalu izmeklēšana uz narkotiskajām vielām.
Un pats būtiskākais “Ko darīt?”:

Svarīgākais ir vecāku piemērs! Vecāki, kas nelieto alkoholu, nesmēķē, piekopj veselīgu, aktīvu dzīvesveidu.

Runāt, būt uzticības personai savam bērnam. Nenosodīt pusaudzi, kurš dalās ar saviem novērojumiem, pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem skolā, attiecībās ar vienaudžiem.

Nenosodīt pusaudža kļūdas, nenosodīt mirklīgu pakļaušanos bara instingtam.

Stāstīt par jebkuras toksiskas vielas ietekmi uz organismu, uz nenobriedušo pusaudža organismu.

Stāstīt, ka toksisko vielu lietošana nebūt neapliecina pieaugumu.

Runāt ar klases audzinātāju par iespēju piesaistīt narkologus, viedokļu līderus, kas parādītu, pierādītu un iedvesmotu par labu veselīgam dzīvesveidam.

Mūsu bērni ir mūsu atspulgs. Atspulgs mūsu darbībai, mūsu rīcībai. Sargāsim paši sevi un sargāsim savus bērnus!