Medumos atklāts Pirmā pasaules kara muzejs

Atklāšanas brīdī Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis uzsvēra, ka muzejs izveidots laikā, kad Eiropā plosās karš un arvien vairāk kļūst redzams, ka daļa sabiedrības neizprot kara iemeslus, jo nezina vēsturi. Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins pateicās visiem, kas piedalījās projekta īstenošanā, un atzina, ka muzejs ļaus ieskatīties vēsturē un neaizmirst, kādi notikumi te savulaik norisinājušies: “Daugavpils apkaimē Pirmā pasaules kara laikā gāja niknas cīņas, joprojām tiek atrasti lādiņi. Cilvēki gājuši bojā un izjutuši kara šausmas. Diemžēl pēc nedaudz vairāk kā simts gadiem vēsture atkārtojas, un šoreiz plosās karš Ukrainā.”

Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes „Dzīvības un Nāves” līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Tūkstošiem karavīru te cīnījās un krita sīvās kaujās, par ko liecina neskaitāmie kritušo karavīru apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru veidotie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes, nebeidzamie ierakumu līkloči.

2015. gadā pašvaldības iestāde “TAKA” izveidoja tūrisma maršrutu “Pa Pirmā pasaules kara bunkuriem”, līdzīgu maršrutu Lietuvā izveidoja arī Zarasu tūrisma un informācijas centrs. Savukārt 2019. gadā radās ideja uzrakstīt kopīgu projektu, lai minētās aktivitātes ļautu pasniegt daudz augstākā līmenī.

“Lielu impulsu deva tas, ka dabā ir sastopami ļoti daudzi Pirmā pasaules kara ierakumi un bunkuri. Radās interese pa šiem bunkuriem pastaigāt, kaut ko atrast, un atrast var diezgan daudz, tieši tāpēc vietējie iedzīvotāji un kolekcionāri sāka veidot savas privātkolekcijas. Kamēr šādi artefakti vēl ir pieejami, sākām rīkot ekskursijas pa bunkuriem, līdz radās doma, ka vajag virzīties tālāk un izveidot muzeju,” saka pašvaldības iestādes “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis.

Muzejs izveidots ēkā, kur agrāk atradās Medumu pamatskolas darbnīcas. Ēka jau sen netika apsaimniekota un bija sliktā stāvoklī. Piesaistot pārrobežu projekta finansējumu, izdevās renovēt ēku un izveidot ekspozīciju, kuras apskate nav vienīgais piedāvājums šajā projektā.

“Mums ir izstrādāts apmēram 100 km garš maršruts, kurā var iziet pa Pirmā pasaules kara bunkuriem Lietuvas un Latvijas teritorijā, bet šo maršrutu var arī saīsināt. Tiks piedāvāta velosipēdu noma, bet var doties izbraucienā ar saviem velosipēdiem, redzēt visu dabā un izstaigāt muzeju. Iespējams, būs pieejams arī ēdināšanas pakalpojums atbilstoši muzeja tematikai, piesaistot pakalpojuma sniegšanai vietējos uzņēmējus,” teic R. Gradkovskis. Atklāšanas pasākumā klātesošie varēja izbaudīt arī kara lauka virtuvi - sātīgu putru un siltu tēju, kas tika pasniegti tematiskos traukos.

Par tā laika notikumiem daudz var pastāstīt Medumu pamatskolas vēstures skolotāja Miropija Petkune, kura pirms vairākiem gadiem skolā izveidojusi muzeju ar četrām ekspozīciju zālēm, lai skolēni varētu daudz labāk iepazīt sava novada un valsts vēsturi. Vēstures stundas viņa vada arī pie kara laika bunkuriem un ierakumiem. Tagad viņa vadīs ekskursijas Pirmā pasaules kara muzeja apmeklētājiem.

“Muzejā mēs varam piedāvāt dažādas aktivitātes, un es ceru, ka cilvēkiem iepatiksies, viņi stāstīs citiem un brauks pie mums. Es uzskatu, ka šādi muzeji ir nepieciešami, lai cilvēki zinātu, ka karš nav izklaide, ka karš nes tikai postījumus, sadragā gan cilvēku attiecības, gan ekonomiku un kultūru. Karš izposta visu, ko cilvēks izveido,” saka vēsturniece.

Muzeja apmeklētāji vispirms tiek iepazīstināti ar Medumu vēsturi, lai parādītu, ka arī pirms kara te kūsājusi dzīve, Medumi bijis attīstīts stūrītis Latvijā. “Šeit draudzīgi dzīvoja dažādu tautību cilvēki, kuri rūpējās par savu saimniecību, labklājību, bet atnāca svešinieki ar ieročiem un visu izpostīja, padzina cilvēkus no viņu mājām. Otrajā zālē mēs stāstīsim par visām kara laika grūtībām, par to, kā izskatījās frontes līnija, ko ēda karavīri, kā atpūtās, kāda bija karavīru ikdiena, ļausim sajust to atmosfēru.”

Viena no emocionāli iespaidīgākajām ir ekspozīcijas daļa ar krievu armijas bunkura imitāciju. Šeit fonā skan šāviņi un sprādzieni, bet uz ekrāna aizņirb ainas no spēlfilmas “Dvēseļu putenis”, uzdzenot klātesošajiem tirpas un liekot acīs sariesties asarām. “Vācu bunkuri tika veidoti no dzelzbetona un joprojām ir aplūkojami dabā, bet krievu bunkuri bija no koka un nav saglabājušies, tāpēc muzejā piedāvājam pabūt tieši krievu ierakumos un zemnīcā, redzēt, dzirdēt, sajust to atmosfēru. Un tad katrs apmeklētājs var izdarīt secinājumus, ka kara rezultāts ir nāve,” saka Miropija Petkune.

Gan uz muzeja izkārtnes, gan pie ārdurvīm dzeloņstiepļu vāzē ir sarkanas magones. Vēsturniece skaidro, ka šie ziedi simbolizē kritušo kareivju dvēseles un atgādina ikvienam, ka kareivji guļ zem zemes, lai mēs varētu dzīvot uz šīs zemes.

Pēc www.augsdaugava.lv materiāliem
Foto: Inese Minova, Dainis Bitiņš