Ceturtdiena,
13.jūnijs 2024
Vārda dienas: Ainārs, Uva, Zigfrīds, Ярема, Антон Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Sabiedrība

Darba devēji iebilst pret minimālās algas celšanu

19.12.2022
Iepriekšējā Saeima nolēma, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma apstākļos mazinātu nabadzības riskus un lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga nākamgad būs lielāka nekā Latvijā. Lietuvā minimālā alga būs 800 eiro, Igaunijā – 725 eiro mēnesī. Darba devēji iebilst, ka lēmums par minimālās algas celšanu netika saskaņots ar sociālajiem partneriem, un uzskata, ka minimālās algas celšanai jānotiek vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš lēmumu par minimālās algas celšanu vērtē divējādi. No vienas puses, aug cenas un inflācija, tāpēc minimālās algas palielināšana ir svarīga, no otras puses – šis jautājums bijis jāskata valdībā līdz ar nākamā gada budžetu veidošanu.

"Ja jau viss būtu tik vienkārši, ka, ar administratīvu metodi paceļot minimālo algu, tā ekonomika sakārtojas, diemžēl tā nav. Jāspēj saražot produktu vai jāsniedz pakalpojumi, tā nauda jānopelna, un tad to var samaksāt darba algās. Eksporta tirgus iekarošana šobrīd nav vienkārša, zinot to, ka papildus jau ir milzīgas pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gāzes izmaksas, apkures izmaksas un tā tālāk, un tā joprojām. Un Rīgā tas ir mazāks sitiens, bet

būs, īpaši jau reģionos, uzņēmumi, kur pietiekami liela daļa ir ar minimālajām algām un, ceļot šo minimālās algas likmi, daudziem uzņēmumiem tas būs ļoti nozīmīgs izaicinājums, kā vispār izdzīvot.

Ja ir patiesa vēlme palīdzēt iedzīvotājiem, tad labāks virziens ir komplektā celt neapliekamo minimumu, kad vienkārši cilvēkiem vairāk naudas paliek uz rokas," skaidro Endziņš.

Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda – minimālās algas celšana līdz 620 eiro mēnesī no pašvaldību budžeta izmaksās papildus 35 miljonus eiro, bet atalgojums jāceļ arī tiem speciālistiem, kuru algas nav daudz lielākas par minimālo algu.

"Pirmkārt, protams, redzot inflāciju, kāda šobrīd ir tiem, kas saņem minimālās algas, – cilvēkiem ir gan grūti veikt nepieciešamos maksājumus, tai skaitā arī nopirkt nepieciešamos pārtikas produktus, – tad minimālās algas celšana ir nepieciešama. Vienlaikus jāsaka, ka pašvaldībās uz minimālo algu tiek nodarbināti gana daudz darbinieku. Ja minimālā alga ar 1. janvāri ir 620 eiro, tikai lai nodrošinātu visiem tiem, kam ir līdz šai minimālai algai jāpaceļ, vairāk nekā 34 miljonus prasa papildus pašvaldību budžetos. Jārunā noteikti arī par neapliekamo minimumu, tas jādara kompleksi arī pārējiem darbiniekiem, kas strādā ikdienā pašvaldībās, protams, vērtējot, vai ir iespējams kādu samazināt vai optimizēt. Ir speciālisti, vai tie ir bibliotēku vadītāji, kultūras darbinieki, tie, kam jau arī tās algas ir faktiski ļoti pietuvojušās minimālajām algām, arī šiem darbiniekiem atalgojums noteikti ir jāceļ uz augšu, un tas prasīs vēl papildu līdzekļus pašvaldību budžetos," skaidroja Kaminskis.

Valsts kontroles pārstāvji norādījuši, ka vajadzētu strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kas strādā ar minimālo algu, vajadzētu nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs vērtē, ka minimālā alga ir jāceļ un tas arī palīdzēs samazināt ienākumu plaisu starp iedzīvotājiem, bet tas jādara pakāpeniski.

"Ja mēs palielināsim minimālās algas pārāk daudz, tad tas nozīmē, ka faktiski uzņēmums, piemēram, neveiks kaut kādas investīcijas un tad tālākā laikā zaudēs kaut kādam efektīvākam uzņēmumam, kas spēj piedāvāt kaut ko kvalitatīvāku un lētāku. Dažās nozarēs, kur bija grūti laiki, piemēram, viesmīlības nozare, kas cieta no kovida, gan no ģeopolitiskajiem notikumiem, varētu izskatīt kaut kādu iespēju pat atlaist darbiniekus, lai spētu maksāt minimālo algu pārējiem. Tur varētu būt pretējais efekts, ka vadība mēģina palielināt ienākumus tiem cilvēkiem, kas pelna mazāk, bet rezultātā varētu būt tā, ka daļa no tiem cilvēkiem paliks bez ienākumiem vispār. Mēs, protams, varētu uzreiz pateikt, ka minimālā alga tur ir 1000 eiro vai pat vairāk, bet uzņēmumi vienkārši nespēs to algu nodrošināt, viņi zaudēs gan konkurētspējā, gan maksātspējā," uzsver Migunovs.

Eiropas Parlaments šoruden pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo atalgojumu. Minimālo algu katra dalībvalsts noteiks pati, bet divu gadu laikā minimālai algai jābūt 50% apmērā no vidējās bruto algas valstī. Šobrīd lielākā minimālā alga ES ir Luksemburgā – 2257 eiro mēnesī, bet zemākā Bulgārijā – 332 eiro. Līdz šim Latvijā minimālā alga bija otra zemākā ES – 500 eiro mēnesī, nākamgad tātad būs 620 eiro mēnesī.

lsm.lv

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):


Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Daugavpils siltumtīkli: paredzēts, ka no 1.maija pašreizējais tarifs 81,13 EUR/MWh saruks līdz 65,86 EUR/MWh.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Biedrība Cita Daugavpils aicina uz noslēdzošo domnīcu Ķīmijas apkaimē
Ja daugavpils ir citadaka.. jo pasi latgali ir citadaki...daudz citadaki..vienkarsaki sirsnigaki un viedaki.kuri turas kopaa sanak kopaa lai butu kopaa.macitos un dalitos.pieredzee..pie tam ari dome ir citadaka..kurai pirmajaa vietaa ir cilveki..un .tas ir loti daudz. Sīkāk...
Aicina pieteikties Augšdaugavas novada pašvaldības stipendijām
Jauki. Sīkāk...
Jauniešu vasaras ietvaros norisināsies tikšanās ar Mairi Briedi
Nan patik mairis briedis iists viriskis un boksa zvaigzne..jauniesi bus priecigi vinu satikt.. Sīkāk...
facebook draugiem
Top