NEPLP aizliedz Latvijā raidīt visus Krievijā reģistrētos TV kanālus

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu.

Programmas no Latvijas informatīvās telpas pazudīs 9. jūnijā.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā pārtraukšanas un Krimas atbrīvošanas programmas varēs brīvi atgriezties Latvijā, Āboliņš norādīja mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma "E TV", "Иллюзион+", "Кино24", "Мир ТВ", "Охота и рыбалка", "Перец!", "Русский Иллюзион" un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Līdz ar pirmdien pieņemto lēmumu Latvijā vairs netiks pārraidīts neviens Krievijā reģistrēts TV kanāls.

“Ir jāsaprot, ka visas šīs te Krievijā reģistrētās programmas, pirmkārt, pērkot, nodrošinot šīm programmām ieņēmumus, mēs būtībā nodrošinām ieņēmumus Krievijai. Tātad mēs piedalāmies bērnu izvarošanas, sieviešu slepkavošanas, Ukrainas okupācijas finansēšanā. Un tas Latvijai nav jādara.

Otrkārt, mēs zinām, ka Krievijā šobrīd nedarbojas neviens brīvs medijs. Visas šīs te programmas pastarpināti, tieši vai netieši ir saistītas ar valsti. Tās ir būtībā valsts propagandas struktūras. Un, ja arī kādā brīdī tur netiek pārraidīts saturs, kurš pārraida Krievijas kara un naida vērtības, tad tas jebkurā brīdī var mainīties,” Latvijas Televīzijai pastāstīja Āboliņš.

Satraucas par piedāvājuma trūkumu

Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls uztraucas par piedāvājuma trūkumu no apraides izņemamo kanālu vietā. Viņa vadītā asociācija pārstāv 15 no 26 kabeļtelevīzijas operatoriem Latvijā. Pēc Muula teiktā, neizbēgami pieaugs nelegāls mediju satura patēriņš, ko jau konstanti uzrāda "Kantar" pētījumu dati.

"Lielāko risku es personīgi saskatu tajā apstāklī, ka nav piedāvājuma vietā.

Jārēķinās, ka šī satura patērētāju auditorija ir ar drusku citu mentalitāti. Vienkārši ņemt un tulkot krieviski Latvijas TV kanālu saturu, manuprāt, ir diezgan bezcerīga ideja, manā skatījumā," norādīja Muuls.

Viņam lēmums ir saprotams, tomēr esot grūti pateikt, vai tas ir efektīvākais lēmums. "Ja grib taisīt ekonomiskās sankcijas pret kādām programmām, jānosaka, ka pakalpojumu sniedzēji nedrīkst maksāt šim programmas īpašniekam, bet šī maksājamā summa jāieskaita speciālā kontā Valsts kasē.
Sankcijas atceļot, programmu veidotāji saņemtu šo naudiņu, bet, sankcijas neatceļot, pēc kāda noteikta laika šo naudu pārskaitītu Latvijas valsts budžetā. Tā būtu derīga ekonomiskā sankcija," savu ideju izklāstīja Muuls.

Viņš uzsvēra - ja runa ir par saturiskiem pārkāpumiem, kā aicināšana uz nacionālo naidu, karadarbību vai tamlīdzīgi, nav šaubu, ka ir saturs jābloķē. Pēc asociācijas vadītāja teiktā, ap 20 no Krievijas kanāliem ir nevēlams saturs, bet ap 80 kanāliem nekādus pārmetumus nevar adresēt. Muuls arī uzsvēra, ka kanālu aizliegšana palielinās pirātiskā satura izmantošanu.

"Par to nav nekādu šaubu, to redzam jau kopš pirmajiem Krievijas kanālu ierobežošanas gadījumiem.

Pirms pieciem gadiem Latvijā nenosakāmas izcelsmes programmas skatījās apmēram 24%, šā gada februārī 42%, bet aprīlī - jau 53%. Es domāju, ka pēc šī lēmuma šis procents kļūs vēl lielāks," norādīja Muuls.

Savukārt NEPLP vadītājs Āboliņš uzsvēra, ka cilvēkiem būs, ko skatīties. Viņš ir pārliecināts, ka paradumus ir iespējams mainīt.

"Ja mēs runājam par to, ko cilvēkiem skatīties, tad Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 300 programmas. Cilvēki var brīvi izvēlēties, ko skatīties. Tas, ka kāds ir pieradis patērēt saturu tikai krievu valodā, nenozīmē, ka viņu paradumus nevarētu mainīt. Ir programmas angliski, latviski un citās valodās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc gada programmu skatīšanās paradumi būs pilnīgi citi un cilvēki pielāgosies, jo televīzija nekur nepazudīs. Es zinu, ka, piemēram, "Tet", lielākais kabeļoperators atbalsta šos likuma grozījumus, ko viņi pauda diskusijās Saeimas komisijā. No "Tet" puses bija pilns atbalsts šim solim," klāstīja Āboliņš.