Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons

Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas novadā. 

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Egils Leščinskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka šī nakts bijusi nemierīga pretgaisa aizsardzības vienībām. 

"Plkst. 2.19 mūsu radaros pamanījām indikācijas, ka varētu būt neidentificēts gaisa objekts, kas tuvojas Latvijas teritorijai un šķērso valsts robežu. To novērojām arī mūsu akustiskajos sensoros, un tika izsūtīta mūsu pretgaisa aizsardzības grupa," sacīja Leščinskis. 

Viņš norādīja, ka aptuveni plkst. 2.35 šis objekts detonēja. Detonācija notikusi Dobročinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. 

Notikuma vietā, kur atrastas drona atlūzas, atrodas NBS, Valsts policijas un Valsts robežsardzes vienības. 

Leščinskis sacīja, ka tiek meklētas visas drona detaļas, lai pēc tam varētu apkopot informāciju un gūt kopēju ainu par notikušo. 

Drons ir bijis aprīkots ar sprāgstvielām, jo ir bijusi detonācija, akcentēja Leščinskis.

"Tas ir bijis drons, kas darbināms ar iekšdedzes dzinēju. Lidojuma augstums bijis diezgan zems – zem kilometra atsevišķos posmos," sacīja Leščinskis.

Naktī Latvijas gaisa telpā – divi incidenti

Tāpat Leščinskis sacīja, ka tas nebija vienīgais incidents naktī – ap plkst. 0.51 sensoros bijusi informācija, ka no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas "izmetis līkumu" – ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā.  Šis objekts līdz plkst.1.16 atradās Latvijas gaisa telpā.

Vaicāts, vai viņaprāt tā ir abu agresorvalstu saskaņota rīcība, Leščinskis sacīja, ka visdrīzāk – nē. 

"Lidaparāti visdrīzāk nomaldījušies vai tikuši ietekmēti no elektromagnētiskās karadarbības līdzekļu puses, aizsargājot kādus tehniski svarīgus objektus," norādīja Leščinskis. 

"Nav pierādījumu vai aizdomu, ka drons ticis ar nodomu raidīts Latvijas virzienā," Aizsardzības ministrijas prese konferencē par Krāslavas novadā nokritušo dronu sacīja Leščinskis.

Savukārt, vaicāts, vai iedzīvotāji var justies droši, Leščinskis uzsvēra: "Šis incidents jau liecina, ka neviens nevaram justies pilnībā droši, ja blakus valstīs notiek kara darbība. Esam kaimiņvalsts diemžēl, un pilnu drošību šādos apstākļos neviens nevar garantēt." 

"Diemžēl Krievijas iniciētais karš pret Ukrainu turpinās, nevar izslēgt šādus incidentus nākotnē – varbūtība gana liela, ka šādi incidenti var atkārtoties," sacīja Leščinskis.

Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle uzsvēra, ka "turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, simtprocentīgi no šādiem gadījumiem izvairīties nevarēsim". Viņš uzsvēra, ka līdzīgi gadījumi notikuši valstīs, ka robežojas gan ar Ukrainu, gan Krieviju. Savukārt karadarbības rezultātā šādi gadījumi var turpināties.

Zīle akcentēja, ka šī nav valstiska mēroga krīze, bet tas ir viens incidents. Zīle sacīja, ka šobrīd sabiedrība var būt drošībā, tomēr aicināja iedzīvotājus parūpēties par savu individuālo drošību, aplūkojot vietnē "Sargs.lv" un "112.lv" pieejamos materiālus par sagatavošanos krīzēm.

Apdraudējums civiliedzīvotāju drošībai nav konstatēts
Vienlaikus NBS informēja, ka turpmāks apdraudējums civiliedzīvotāju un Latvijas gaisa telpas drošībai nav konstatēts. 

Leščinskis sacīja, ka austrumu pierobežā gaisa telpai uzlikti pagaidu ierobežojumi diennakts tumšajā laikā – paaugstināti ierobežojumi civilajai gaisa satiksmei. 

Civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai. Notiek incidenta apstākļu noskaidrošana. Par notikušo ir informēta Krāslavas novada pašvaldība.

Vienlaikus Leščinskis akcentēja, ka šajā gadījumā reģiona iedzīvotājiem šūnapraides ziņojumi netika izsūtīti – incidenta norises laiks bijis ļoti īss. "Ja otrais incidents būtu turpinājies, paziņojums būtu. Bet incidents noslēdzās, un paziņojums zaudēja savu jēgu," sacīja Leščinskis.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") sociālajos medijos informējis, ka saistībā ar notikušo incidentu pārtrauc darba vizīti Ukrainā un atgriežas Latvijā.

Ukraina šonedēļ veikusi masveida dronu uzbrukumus dažādiem objektiem Krievijas teritorijā, piemēram, Primorskas un Ustjlugas ostām, caur kurām Krievija eksportē naftas produktus.

Šāds uzbrukums noticis arī naktī uz trešdienu; Krievijas varasiestādes ziņo, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi 389 ukraiņu dronus. Tomēr daļa dronu ir sasniegusi mērķi, piemēram, tiek ziņots, ka Ustjlugas ostā izcēlies ugunsgrēks. Šī osta atrodas Baltijas jūras piekrastē, tikai ap 50 kilometru attālumā no Igaunijas pilsētas Narvas.

Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijai ir atbilde uz agresorvalsts dronu triecieniem, kas vērsti pret dažādiem mērķiem Ukrainā. Otrdien pret Ukrainu tika vērsts vērienīgs Krievijas dronu uzbrukums; diennakts laikā ukraiņi notrieca vairāk nekā 900 krievu dronu. Uzbrukumā tika nodarīti postījumi vairākās pilsētās, piemēram, Ļvivā.