Latvijas Pasts saglabās maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu

Apzinoties pasta pakalpojumu pieejamības lomu Latvijas reģionu attīstībā, kā arī rūpējoties par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, Latvijas Pasts ir pārskatījis un mainījis stratēģiskos uzstādījumus pasta nodaļu tīkla tālākajā attīstībā. Uzņēmums turpinās nodrošināt maksimāli plaša pasta nodaļu tīkla darbību reģionos, un kopējais pasta nodaļu skaits tiks samazināts tikai par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka UPP prasības. Tas notiks pakāpeniski līdz šī gada beigām, plaši informējot iedzīvotājus par iespējām saņemt visus pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu. Slēgto pasta nodaļu funkcijas pārņems citas konkrētajā pilsētā strādājošās pasta nodaļas, bet ērtākai sūtījumu saņemšanai un sūtīšanai Latvijas Pasts paplašina pakomātu tīklu. Šīs pārmaiņas kopumā skars 35 darbiniekus, un ar ikvienu notiks klātienes tikšanās, kuru laikā tiks piedāvātas darba iespējas citās uzņēmuma struktūrvienībās.

 

“Latvijas Pasts ir sociāli atbildīgs uzņēmums, un nodrošināt maksimāli plaši pieejamus pasta pakalpojumus ir bijusi un būs mūsu uzņēmuma prioritāte. Tāpēc daudz esam strādājuši pie pakalpojumu portfeļa paplašināšanas un jaunu digitālo rīku ieviešanas. Tiesa, daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu apsvērumu (tehnoloģiju ierobežotās pieejamības, nepietiekamās digitālās pratības u.c.) dēļ tos nelieto un dod priekšroku tradicionāliem pakalpojumu saņemšanas veidiem. Pēc sarunām ar Satiksmes ministriju ir lemts saglabāt maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu visā Latvijā, vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni,” komentējot uzņēmuma lēmumu, skaidro VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare. Viņa arī piebilst, ka vairākās Latvijas pilsētās pasta nodaļas plānots pārcelt uz telpām lielveikalos, pagarinot pasta nodaļu darba laiku un veicinot pakalpojumu pieejamību vēl plašākam klientu lokam, t. sk. cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Vienlaikus virkne faktoru – klientu paradumu maiņa, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājums, transporta un loģistikas izmaksu kāpums, energoresursu cenu palielināšanās un darbinieku atalgojuma pieaugums – liek uzņēmumam pārskatīt UPP tarifus. Lai nodrošinātu UPP sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas teritorijā, Latvijas Pasts ir izstrādājis jaunu UPP tarifu projektu, kas tiek iesniegts izvērtēšanai SPRK. Plānots, ka pēc tarifu apstiprināšanas populārākā UPP grozā ietilpstošā produkta – vienkārša iekšzemes vēstule līdz 20 g – nosūtīšanas cena no 1,65 eiro mainīsies uz 2,25 eiro. Ņemot vērā valsts kompensēšanas mehānismu preses izdevumu piegādei, vienas preses vienības piegādes izmaksas preses izdevējiem mainīsies vidēji no 0,15 eiro uz 0,18 eiro, kas gada griezumā iknedēļas izdevumam veido 1,50 eiro izmaksu pieaugumu.  

 

Visā pasaulē pasta nozare sastopas ar universālā pasta pakalpojuma un citu tradicionālo pasta pakalpojumu, kas ietver vēstuļu un preses izdevumu piegādi, samazinājumu. Saskaņā ar SPRK datiem Latvijā vēstuļu sūtījumu skaits 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 6,3 %, bet preses abonēšana – par 15,9 %.

 

Universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem Latvijā par vienotu tarifu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu, kā arī abonētās preses piegādi. Pakalpojuma tarifus pasta nozarē apstiprina SPRK.