Skaidrības par finansējumu medicīnai vēl nav

Par finansējumu veselības aprūpei ceturtdien, 18. maijā, nozares pārstāvji runāja ar  premjeru un finanšu ministru, uzsverot, ka nauda nepieciešama nevis attīstībai, bet pamatvajadzību nodrošināšanai. Nepiešķirot papildu līdzekļus, pacienti gada otrajā pusē var palikt bez iespējas saņemt būtiskus veselības aprūpes pakalpojumus.

Papildu uzmanību veselības nozares finansējuma problēmām šonedēļ pievērsa finanšu ministra nesaudzīgā kritika Veselības ministrijai par reformu plāna un vienotu datu trūkumu.

Saruna ar vairāk nekā desmit veselības aprūpes un pacientu organizāciju pārstāvjiem apliecinājusi, ka veselības aprūpes problēmas ir visas valdības atbildība ne tikai vārdos un tās nepaliks nerisināta, uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta").

"Izskanēja rūpes un problēmu apzināšana. Tieši tāpēc mēs vēlreiz uz galda likām gan ambulatoro pakalpojumu pieejamības jautājumu, gan stacionāra gultas dienu tarifa indeksāciju, gan zobārstniecību bērniem, kompensējamos medikamentus, gan ģimenes ārstu prakšu stiprināšanu, gan laboratorisko izmeklējumu deficīta problēmu.

Tā nav kāda Veselības ministrijas iegriba vai vēlme, bet kopēja interese par veselu nāciju kopumā," uzsvēra veselības ministre.

Pēc Meņģelsones domām, šīs dienas saruna kliedējusi sajūtu par nepārvaramām domstarpībām ar valsts naudas maka turētājiem.

"Ir daudz stereotipu un mītu par veselības aprūpi kā melno caurumu, kurā pazūd nauda. Taču tam ir konkrēts personas kods – izārstēts, izglābts cilvēks. Te nav stāsts par sliktu pārvaldību vai kontroli. Tas ir stāsts par fundamentāli daudzu gadu garumā nenofinansētu veselības aprūpi. Tieši tāpēc šodienas saruna aci pret aci bija noderīga un vērtīga, lai šos mītus mazinātu," sacīja ministre.

Pirms šīs tikšanās veselības aprūpes organizāciju pārstāvji pieprasīja līdz 1. jūlijam rast papildus 140 miljonu eiro finansējumu veselības ministres nosauktajām pamatvajadzībām, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu mazināšanai.

Pēc vairāk nekā divu stundu sarunas Jauno ārstu asociācijas prezidents Artūrs Šilovs neslēpa vilšanos, lai gan atzina, ka uz tikšanos nācis bez naivuma.

"Pacientiem ir jāsaprot, ka diemžēl šogad pēdējā ceturksnī varētu būt tā, ka nav nedz izmeklējumu, nedz analīžu, un slimnīcām nav iespējas palīdzēt. Un tā ir tā ziņa, ko mēs no visām organizācijām mēģinājām arī aiznest līdz premjerministram un finanšu ministram. Veselības ministrija šai gadījumā palīdzēja ar konkrētiem datiem," pastāstīja Šilovs.

Nebija cerības šajā sarunā panākt konkrētu risinājumu finansējuma trūkumam, taču valdībai virziens šī uzdevuma īstenošanai ir skaidrs, atzina Šilovs.

"Ir nedaudz vilšanās, jo gribas jau to konkrēto rezultātu. No otras puses, mēs šodien aizskārām ļoti daudzas tēmas, arī par to, kā nodokļu nomaksa sasaistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Skaidrs ir viens, ka mēs turpinām turēt roku uz pulsa. Mēs no Ministru kabineta sagaidām skaidras rīcības, lai, es atkārtošos, nodrošinātu nevis attīstību, bet pamata vajadzību nodrošināšanu, lai gan ģimenes ārsti, gan veselības aprūpes iestādes varētu turpināt sniegt pakalpojumus līdz gada beigām," pauda Šilovs.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka pašreizējā krīze ir kara izraisītās inflācijas sekas un solīja, ka no ministriju rezervēm nauda tiks atrasta.

"Un no naudām, kas ir citās nozarēs nozīmētas, mēs zinām, katru gadu ir 100 miljoni eiro bijuši, tas ir vēsturiski, kuri netiek izmantoti. Labi iecerēti, bet dažādu iemeslu dēļ programmas netiek īstenotas," atgādināja Kariņš.

"Ja ministrijas nepiedāvās pārdalāmos līdzekļus, tad būs sarežģīts process, tad nozaru ministrijām ar Finanšu ministriju būs kopā rindiņu pa rindiņai jāskatās, kuras ir tās konkrētās programmas.

Bet es strādāšu kā valdības vadītājs, lai mēs varētu pārkārtot budžetu," solīja Kariņš.

Ministrijām dots laiks līdz 26. maijam.

Savukārt Finanšu ministrijai līdz 16. jūnijam būs jāizstrādā līdzekļu pārdales piedāvājums, ko piedāvāt valdībai.

Valdības vadītājs gan piebilda, ka necer uz vieglu risinājumu.

"Es prognozēju, ka būs politiski grūts process, kur notiks smagas diskusijas, ka programmu finansējums jāpārvirza citai programmai. Es minu, ka pie katras individuālas programmas man būs kaismīgas runas, liela aizstāvība un kādu sabiedrības daļu pretestība, ka to taču nedrīkst aiztikt. Taču, ja mūsu veselības aprūpes sistēma sāk ķerties inflācijas izraisīta naudas trūkuma dēļ, tad tam ļoti tālejošas sekas visā sabiedrībā, visā ekonomikā," sacīja premjers.

Cerīgi pēc tikšanās izteicās Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle Iveta Neimane: "Šoreiz nebija šī noraidījuma un beigās sadzirdēju vēlmi to jautājumu risināt. Uzrunāju arī Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru ar aicinājumu vairāk iestāties par tiem cilvēkiem, kuri nav maksātspējīgi par šiem pakalpojumiem. Šī ugunsgrēka dzēšana ik gadu ir nogurdinoša arī pacientiem."

Veselības aprūpes organizācijas jau lēsušās, ka nākamā gada budžetā nozarei nepieciešami papildu 310 miljoni eiro. Šīs summas nodrošināšanu finanšu ministrs Arvils Ašeradens saista ar nodokļus sistēmas izmaiņām – celšanu.