Rēzeknes opozīcijas deputāts J. Korsaks par siltumapgādi Rēzeknē

Šodien braucot uz darbu, un klausoties Latvijas radio 1 ziņas par situāciju siltumapgādē Latvijā, nolēmu vēlreiz iepazīties ar Rēzeknes valspilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča preses konferencē izteikto par gatavību jaunajai apkures sezonai, par energokrīzes risinājumu un nosūtīto vēstuli valdībai. Minētajā LR1 ziņu izlaidūmā skanēja informācija par apkures problēmām un risinājumiem Iecavā, kur arī agrāk bija gāzes apkure, bet, kur veiksmīgi un nekavējoties tika pāriets uz šķeldu un pašreizējais siltumtarifs ir 68 MWh. Gada beigās šī maksa par apkuri tiks samazināta.

Bet, kas notiek Rēzeknē?

Kāpēc viena no zemākajām cenām Latvijā par apkuri 2021./2022. apkures sezonā – 30-49 eiro par MWh pēkšņi ir kļuvusi par valstī visaugstāko? Kur Centra rajona iedzīvotāji līdz jaunās apkures sezonas sākumam atstāti bez siltā ūdens. Un cik maksās par silto ūdeni pārējo pilsētas rajonu iedzīvotāji? Kāpēc izveidojās šāda ārkārtas situācija?

Tas skaidrojums ar to, ka Bartaševiča vadītās pozīcijas darbs ir tendēts uz savu spalvu spodrināšanu, politiskajām mahinācijām. Tuvojās 2021.gada pašvaldību vēlēšanas un, lai būtu ar kaut ko palepoties, tiek noteikta viena no zemākajām, manuprāt neadekvāti zema cena par apkuri. Un, ja lasām šo valstpilsētas sastādīto vēstuli valdībai par energokrīzi Rēzeknē, uzņēmums SIA “Rēzeknes siltumtīkli” no pērnā gada aprīļa strādā ar negatīvu bilanci un 2021.gadu noslēdz ar apmēram viena miljona deficītu, un tai pašā laikā uz 2022.gada 1.janvāri šī uzņēmuma kredītsaistības mērāmas 3 337 750, 43 EUR. Valdošā Saskaņas partija jebkuriem ļīdzekļiem bija gatava uzvarēt vēlēšanās un tagad visi rēzeknieši ir pie sasistās siles. Kad pienākas apdalīt savus iedzīvotājus. Bez siltā ūdens vasaras periodā, ar piebildi no vietvaras, ka gan jau atradīsiet iespēju uzstādīt boilerus. Bet katra boilera cena ap 100 eiro + meistara darbs uzstādot. Vai visi to var atļauties?

Pieteikts apmeklēt Olimpiskā centra basainu, jo tur arī ir dušas, kur var nomazgāties. Varbūt paātrināt SPA celtniecību un tur varētu par pašizmaksu noorganizēt visu pilsētas iedzīvotāju dušas apmeklējumu, jo iespējamais dušu apmeklējums sociālās aprūpes iestādēs ir ierobežots.

Mēra kliķe mērķtiecīgi un izcili stratēģiski darbojās pie sava tēla spodrināšanas, bet nevis uz mērķtiecīgu parbu pie siltumapgādes.

Varbūt vajadzēja saimnieciskāk rīkoties un nomainīt maksimāli garākus siltumtrašu posmus, lai vismaz spētu izvairīties no milzīgajiem siltuma zuduma apmēriem ziemā. Varbūt vairāk un pie izdevīgākiem nosacījumiem bija jāiegulda lielāki līdzekļi māju siltināšanā, varbūt vajadzēja padomāt par starpsavienojuma izveidi starp Ziemeļu un Centra rajoniem.

Kāpēc aizkavējusies šķeldas katlu mājas būvniecība centra rajonā? Kāpēc nokavēts tik dārgais laiks, un gulēts uz slavas lauriem, kad citas pilsētas tālredzīgi būvēja šķeldu katlumājas, tanī skaitā arī Daugavpilī tas izdarīts un uz 80% siltumapgādi nodrošina ar šķeldu.

Ko darīt iedzīvotājiem? Varbūt mums, opozīcijas deputātiem, mēģināt uzrunāt uzņēmējus, varbūt ir iespējams izveidot pārvietojamās dušas kabīnes, atbrīvojot minētos uzņēmējus no birokrātiskiem slogiem. Ieinteresēt uzņēmējus pārvietojamās pirts pakalpojumu sniegšanā. Jo esošās pirts Rancāna ielā 5, kur par apmeklējumu jāmaksā 10 eiro ir par maz un mērķauditorijai nav pa kabatai.

Nenodrošinot silto ūdeni Centra rajonam līdz apkures sezonai varam novest iedzīvotājus, kuri nevar atļauties uzstādīt boileri, līdz dažādu slimību paasinājumiem – ādas slimības, utainības un blusu izplatības paaugstināšanās, dažādas zarnu trakta saslimšanas utt.

Vai ir padomāts, kā skolēniem pēc sporta apmeklēt dušas? Kā pēc treniņa vismaz noskaloties?

Vasarā vēl varam cerēt uz siltu laiku, bet ziema būs barga visās nozīmēs – augstas siltumapgādes izmaksas, augsta cena par silto ūdeni. Sakarā ar ģeopolitisko situāciju pieaugs cenas pārtikas produktiem, aug inflācija elektrībai, gāzei, ūdenim.
 

Protams, vienkāršākais būtu pateik, ka jāplāno budžets un jāsāk veidot uzkrājumi, kaut nedaudz. Bet vai tas ir iespējams? Varam atteikties no apģērba gabala vai atteikties kādu reizi biežāk no automašīnas lietošanas, bet mēs nevaram neēst un nelietot nepieciešamos medikamentus!

Varbūt jāsekmē dārziņu kultūras attīstība pilsētā, iespējams jāizmanto dabas sniegtās veltes – zāļu tējas, ogas, sēnes.

Mēs esam tur kur esam - pie sasistas siles.

Un vēstule ministru prezidentam un ministriem, šī brīza situācijā drīzāk atgādina fabulu par meža balodi, kurš vienmēr teica, ka protu, protu, zinu, zinu, bet gala rezultāts ir nelabvēlīgs tikai un vienīgi mūsu iedzīvotājiem.

Par to, kas netika izdarīts un kāpēc Rēzeknē ir un pārskatāmā nākotnē gaidāma tik liela maksa par apkuri un silto ūdeni, varēšu spriest, iepazīstoties ar SIA “Rēzeknes siltumtīkli” grāmatvedības datiem. Bet tagad ir skaidrs, ka visiem jāgatavojas šai, iespējams no varas jau iepriekš paredzētajai, bargajai ziemai. 

Un galvenais mums liela uzmanība jāpievērš un jāmeklē dažādi risinājumi, iesaistot vietējos uzņēmējus šīs situācijas risinājumam.