Premjere Siliņa iztur sesto neuzticības balsojumu

12.02.2026
Par Siliņas demisiju balsoja 39 deputāti, bet demisiju neatbalstīja 48 deputāti – galvenokārt no koalīcijas partijām. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās no balsojuma. 

Šis bija jau sestais Siliņas demisijas pieprasījums.

Saeimas deputātiem 12. februārī nācās atkārtoti balsot par Siliņai pieteikto demisijas pieprasījumu, jo iepriekšējā Saeimas sēdē netika nodrošināts kvorums.

Opozīcija: Kvoruma nodrošināšana Saeimas sēdē ir koalīcijas uzdevums
Pēc ceturtdienas balsojuma vairāki deputāti kāpa uz Saeimas tribīnes, lai skaidrotu sava balsojuma motivāciju. Vairāki turpināja kritizēt valdību un Siliņu, tostarp norādot, ka kvoruma nodrošināšana Saeimas sēdē ir koalīcijas uzdevums.

Deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka mērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz būtisku problēmu un faktu, ka pat balsojumā par savas valdības vadītāju, koalīcija nespēj nodrošināt kvorumu. "Šī situācija ir pamatots jautājums par valdības darba organizāciju, atbildību un attieksmi pret parlamenta darbu kopumā," pauda Puntulis.

Savukārt deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") sacīja: "Vai premjere ir bijusi līdere? Komandas kapteine? Viens ministrs pamests politiskajai nosalšanai uz pāļa Daugavā, cits pamests aprakts zem milzīgām pārtikas un apkures cenām. Vēl viens gluži kā Mauglis "Džungļu grāmatā" atstāts mežā ar sarkanajiem suņiem. Vai ir kāda lieta, kur premjere būtu iesaistījusies, palīdzējusi atradusi risinājumu? Šī valdība nav labojama, taču problēmas ir labojamas. Vēl astoņi mēneši."

Vienlaikus pie Saeimas frakcijām nepiederoša deputāte Jekaterina Dreilinga uzsvēra, ka politiskā atbildība nozīmē spēju pieņemt skaidrus lēmumus un uzņemties sekas. Ja valdība to nespēj – uzticība tiek zaudēta.

Sagaida vēl citus demisijas pieprasījumus gan premjerei, gan ministriem
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan nepiekrita tam, ka koalīcijai būtu grūtības nodrošināt kvorumu, sakot, ka ar šo gadu koalīcijai ir 54 deputāti, kas atbalsta valdību.

Viņš opozīcijas rīcību, kad tā iesniedz demisijas pieprasījumu un pati mēģinot "noraut kvorumu" dēvēja par "jaunu cirka praksi".

"Protams, opozīcijai ir tiesības pieprasīt demisiju premjerei, bet tas paliek nenopietni katru otro nedēļu prasīt demisiju. Skaidrs, ka rezultāts ir tāds, ka šī demisija tiek noraidīta. Diemžēl vienkārši mēs ar šo tērējam parlamenta laiku. Varbūt ir mērķis opozīcijai kaut ko destabilizēt, bet vietā viņi neko nespēj piedāvāt – nedz idejas šobrīd, nedz arī nekādu alternatīvu valdību vai ko tādu. Tā kā to es sajustu tikai tādu izmisīgu vēlmi pirms vēlēšanām dot sev papildu ētera laiku," sacīja Jurēvics.

Viņš uzsvēra: "Bet es domāju, ka sabiedrība saprot, ka tā ir tāda sava veida ākstīšanās, jo, protams, viedoklis var būt dažāds, bet vienkārši katru nedēļu prasīt demisiju un zināt, ka to noraidīs, tā nav, manuprāt, nopietna attieksme pret darbu."

Jurēvics pieļāva, ka līdz Saeimas vēlēšanām, var sagaidīt no opozīcijas puses vēl demisijas pieprasījumus kā premjerei, tā citiem ministriem.

Iepriekšējā nedēļā Saeimas opozīcija "norāva" kvorumu balsojumam par pašas prasīto Siliņas demisiju 
Siliņas demisijas pieprasījumu parlamentārieši vērtēja jau pirms nedēļas. Tas prasīja ilgas deputātu debates, taču galu galā līdz balsojumam netika.  

Deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka kvoruma nodrošināšana Saeimas sēdē ir koalīcijas uzdevums.

Pagājušajā nedēļā Siliņas demisiju neatbalstīja 46 deputāti – galvenokārt no koalīcijas frakcijām, bet pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās. Savukārt 34 opozīcijas frakciju deputāti balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē netika nodrošināts kvorums. 

Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

Pēc diviem neveiksmīgiem balsojumiem sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz turpmākam Saeimas prezidija lēmumam. 

Šoreiz Siliņai pārmet saistībā ar Eiropas Migrācijas paktu un "Rail Baltica" uzraudzību
Šoreiz opozīcija aicināja izteikt neuzticību Siliņai saistībā ar imigrācijas jautājumiem, dzelzceļa projektu "Rail Baltica" un valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem. 

LPV pārmeta, ka, atšķirībā no Igaunijas, Siliņas vadītajam Ministru kabinetam Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktā nav izdevies panākt Latvijas atzīšanu par valsti, kas saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu un ir klasificējama kā "riska valsts", tāpēc Latvija nevarēšot izvairīties no migrantu uzņemšanas vai būtiski samazināt dalību migrantu pārvietošanā. 

Tāpat partija premjerei pārmeta nepietiekamu "Rail Baltica" projekta politisko uzraudzību, izmaksu kontroli un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu. LPV ieskatā, valdība arī neesot spējusi tikt galā ar strauji pieaugošo valsts parādu, ekonomisko stagnāciju, augsto inflāciju un pārtikas cenu kāpumu.

Pati Siliņa uz Saeimas sēdi, kurā pieprasīta viņas demisija, nebija ieradusies, jo piedalās pasaules valdību samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.


Atgriezties atpakaļ