Saeima pieņem 2026.gada valsts budžetu

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9 procentu apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā. 

“Šogad mēs sākām pakāpenisku pāreju uz mērķu orientētu budžetu. Finansējuma palielināšana mūsu valsts aizsardzības spēju palielināšanai ir šī procesa konkrēts piemērs. Skaidri definēts mērķis, kuru atbalsta  Latvijas pilsoņu absolūts vairākums, un tam mērķtiecīgi paredzētas investīcijas. Otrs piemērs ir pašvaldību skolu finansēšanas kārtības izmaiņu jeb “Programma skolā” finansējuma ieviešana ar mērķi panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība,” iepriekš budžeta izskatīšanas gaitā uzsvēra Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Nākamgad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, pārskatīti ministriju bāzes izdevumi, rodot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā. Nākamajos trīs gados izdevumus plānots samazināt vēl par 814 miljoniem eiro, norādīts likuma projekta anotācijā.

Valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus novirzīti 448,3 miljoni eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā. Līdzekļi novirzīti ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi ir mūsu aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī atbalstam pierobežas novadu pašvaldībām.

Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026.gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Līdz 600 eiro no līdzšinējiem 421,17 eiro nākamgad palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, un bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Palielināts atbalsts arī aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzība aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī un vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošinās bērnu aizbildņus, kuri nestrādā. 

Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums novirzīts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.   

Papildu finansējums – 105,4 miljoni eiro – nākamgad plānots vēl arī citiem pasākumiem, tostarp paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanai, dodot iespēju smagi slimiem pacientiem šo pakalpojumu saņemt mājās, un rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošanai vardarbībā cietušajiem un ilgstošas aprūpes nodrošināšanai. Plašāki būs arī valsts apmaksātie ambulatorie un stacionārie pakalpojumi mātes un bērna veselības aprūpē, kā arī nodrošināti bezmaksas farmaceita pakalpojumi aptiekās pirmās grupas invalīdiem un iegādājoties recepšu zāles līdz 10 eiro.  

Atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem. 

Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad par 40 eiro palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums, sasniedzot 550 eiro mēnesī, savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.

Nodokļos izmaiņas no nākamā gada paredzētas, lai izveidotu taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem – ieviesīs alternatīvu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma modeli, lai līdzsvarotu ārvalstu un vietējo investoru nodokļu slogu. Uzņēmumiem būs iespēja piemērot nodokli 15 procentu apmērā, savukārt dividenžu ienākumam – nodokli sešu procentu apmērā. 

Savukārt, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspējai, no nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai piemēros pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā. 

Pārmaiņas no nākamā gada skars akcīzes nodokļa piemērošanu. Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī mazinātu videi un veselībai neveselīgu produktu patēriņu, akcīzes nodokļa likmes augstākas būs alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. No 2028.gada samazināto likmi vairs nepiemēros degvielai, ko izmanto uzņēmumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.  

Nākamgad papildu finansējumu Saeima atbalstījusi dažādiem pasākumiem, tostarp 150 tūkstošus eiro platformas “ManaBalss.lv” darbības nodrošināšanai, 59,5 tūkstošus eiro nacionālo karavīru piemiņas un vēstures saglabāšanai, 67,5 tūkstošus eiro dūmu detektoru iegādei sociālā riska ģimenēm, kā arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, lai izbraukumos pie iedzīvotājiem un skolās varētu rīkot izglītojošus pasākumus un praktiskas nodarbības.

Saeima lēmusi papildu 20 tūkstošu eiro novirzīt represēto iedzīvotāju atbalstam, kā arī 12 tūkstošu eiro – Lībiešu tautas nama Mazirbē darbības nodrošināšanai.

2026.gada valsts budžeta likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.