Politika
Pērn Latgalē valdības pārstāvji bijuši 53 vizītēs
16.01.2025Pagājušajā gadā Ministru prezidente Evika Siliņa uzdeva valdības ministriem vismaz vienam reizi mēnesī būt klātesošam Latgales reģionā, lai tiktos ar vietējiem pārstāvjiem un apliecinātu, ka šī reģiona attīstība ir viena no valdības prioritātēm. Kopumā pati Ministru prezidente un ministri pagājušajā gadā bijuši 53 vizītēs Latgalē.
“Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši, ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā,” uzsver E. Siliņa. “Stiprināt Austrumu pierobežas drošību, ekonomiku un cilvēkresursus nozīmē stiprināt visas Latvijas labklājību.”
Vismaz vienu reizi pagājušajā gadā Latgales reģionā bijuši visi valdības pārstāvji. Apmeklēta Rēzekne, Varakļāni, Balvi un to novads, Daugavpils, Krāslava, Ludza un tās novads, Preiļi, Augšdaugavas novads, Līvāni un Kārsava. Visvairāk vizītēs uz Latgali ir bijis klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis – kopumā 8 vizītes pagājušajā gadā – un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kuri Latgali 2024. gadā katrs apmeklējis 6 vizītēs. Īpašu atzinību par vizīti Krāslavā guva veselības ministrs Hosams Abu Meri, jo pēc vietējo pārstāvju teiktā tā 30 gadu laikā esot pirmā reize, kad veselības ministrs tur viesojoties.
Tikšanās reizēs Latgales reģionā apspriesti tādi jautājumi kā civilā aizsardzība un pašvaldību loma krīzes situāciju pārvarēšanā, medijpratība un kiberdrošība, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, izglītības finansēšana un skolu tīkla sakārtošana. Tāpat valdības pārstāvji ar vietējām pašvaldībām un uzņēmējiem runājuši par valsts atbalsta pieejamību investīciju projektiem un Eiropas Savienības (ES) fondu sniegtajām iespējām, uzņēmējdarbības veicināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu, reģionālo mediju stiprināšanu un veselības aprūpes pieejamību.
14. janvārī Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam, ko izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm. Plāns paredz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību. Jau šobrīd 2021.-2027. gada plānošanas periodā proporcionāli vislielākie VARAM ieguldījumi tiek novirzīti tieši Latgales plānošanas reģionam, taču vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešami plašāki pasākumi, ievērojot arī šī brīža ģeopolitisko situāciju. Tieši tādēļ šajā plānā apkopotas arī citu nozaru ieplānotās aktivitātes, kā arī jaunas iniciatīvas. Sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir būtiska, lai nodrošinātu visaptverošu un maksimāli efektīvu pieeju Austrumu pierobežas teritoriju attīstībai un drošībai.
E. Siliņas vadībā tika pārskatīti ierobežojumi vēja parku būvniecībai un attīstībai. 2028. gadā stāsies spēkā jauns teritorijas plānojums, kas daudz precīzāk noteiks, kurās vietās drīkstēs uzstādīt vēja parkus, nekaitējot valsts drošības interesēm. Koordinētas valsts iestāžu darbības rezultātā īpaši tiks paplašinātas iespējas īstenot vēja parku izbūvi arī Austrumu pierobežā. Tas nodrošinās papildu brīvo jaudu jauniem atjaunīgo enerģijas ražošanas projektiem.
Lai stiprinātu drošību, Austrumu pierobežas teritorijā paredzēts izbūvēt vairākus jaunus katastrofu pārvaldības centrus, uzlabojot dienestu reaģēšanas spējas. Plānā iekļauta arī sešu militāro bāzu darbība un 550 karavīru izvietošana Latgales reģionā, kā arī valsts robežas infrastruktūras stiprināšana. Attiecībā uz ekonomikas izaugsmi paredzēta investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, un pārējās Austrumu pierobežas pašvaldībās, piesaistot 56,9 milj. eiro privāto investīciju.
Tāpat plānā paredzēts turpināt sniegt un pilnveidot atbalstu Latgales un Rēzeknes SEZ, iekļaujot SEZ arī Alūksnes novadu un izvērtējot iespējas paplašināt atbalstāmās nozares, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti. Savukārt cilvēkresursu attīstībai plānots stiprināt izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, veidojot vismaz četras pieejamības skolas (t.sk. Kārsavas vidusskola, Kaunatas vidusskola, Dagdas vidusskola un Tilžas pamatskola), kurām ir piemēroti pazemināti skolēnu skaita rādītāji, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārāk tāls ceļš uz skolu. Tāpat paredzēts veidot Kadetu vidusskolu, kā arī stiprināt augstāko izglītību Rēzeknē un Daugavpilī. Jau šogad plānots atklāt arī 31 jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu. Veselības jomā plānots stiprināt slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kā arī nodrošināt valsts līdzdalību Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
9
9
Komentāri (0-1 /1)
Латгалький тигр 08.03.2025 23:16
7
5
53 визита. Процесс пошёл. Осталось только найти финансирование.
Atbildēt
Nedēļas skaitlis
Vasaras nodarbinātības programmā šovasar Daugavpilī piedalīsies vairāk nekā 1450 jaunieši.
Apspriest
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Latvijas gaisa telpā notriekts ārvalstu bezpilota lidaparāts
Adelite ir nogurusi..un ies gulet..neko negribas... Sīkāk...
Latvijas gaisa telpā notriekts ārvalstu bezpilota lidaparāts
Nu luk kada nakotne mus gaida..dronu nakotne...cik pretigi..bet pagatnee tadu nebija..vien kaada miermiliga lidmasina parlidoja pari galvai kura nevienu nesateauca...gribejas pamat ar roku un sacit laimigu celu Sīkāk...
Cietoksnī sāksies hidrauliskās pārbaudes
Adelite lasa zenenes un tirgojas..mana profesija saucas tirgus sieva...es lepojos ar to..sodien braucu yz tirgu ar savu balto zirgu..nuuuuu.. Sīkāk...
