OECD pētījums: Latvijā pieaugusi uzticēšanās valdībai

Pētījums veikts 2023. gada oktobrī un novembrī, un tajā aplūkots, kā uzticēšanos valdībai un publiskās pārvaldes iestādēm ietekmē sociālekonomiskie aspekti, ikdienas saziņa ar publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī īstenotās politikas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ģeopolitiskie, ekonomiskie, vides aizsardzības un citi izaicinājumi atstāj ietekmi arī uz iedzīvotāju uzticēšanās līmeni valstu valdībām. Iepriekš šāda veida pētījums tika veikts 2021. gadā, un, salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, kopumā uzticēšanās līmenis OECD dalībvalstīs ir krities vidēji par 2,4 procentpunktiem. Tikai dažās valstīs šis rādītājs ir audzis, un Latvija ir viena no tām. Mūsu valstī iedzīvotāju uzticēšanās valdībai divu gadu laikā ir augusi par četriem procentpunktiem.

Tāpat, salīdzinot ar situāciju 2021. gadā, par sešiem procentpunktiem palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par valdības lēmumu uzticamību. Šīs pārliecības kāpums ir divreiz lielāks nekā vidēji OECD dalībvalstīs un par 12 procentpunktiem lielāks nekā Igaunijai, kas arī piedalījusies gan 2021. gada pētījumā, gan pērn. Mērot šo rādītāju, pētījumā vaicāts respondentu viedoklis par valdības gatavību aizsargāt iedzīvotājus ārkārtas situācijās, par personu datu likumīgu izmantošanu, par mākslīgā intelekta atbildīgu regulējumu un pielietojumu, kā arī par administratīvo pakalpojumu[1] kvalitāti.

Saskaņā ar pētījumu 63% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar administratīvajiem pakalpojumiem kopumā, kas ir atbilstoši arī OECD dalībvalstu vidējam rādītājam un augstāk par iedzīvotāju novērtējumu tādās valstīs kā, piem., Vācija, Francija un Čehija. Vienlaikus, vaicājot iedzīvotāju viedokli par konkrētām nozarēm, redzams, ka Latvijā pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabojumi būtu nepieciešami tādās jomās kā veselības aprūpe un izglītība. 

Vēl pētījumā pievērsta uzmanība tam, cik atvērta ir publiskā pārvalde, ieklausoties un reaģējot uz atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem. Ir izpētīts, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā, piem., Norvēģijas, Čehijas vai Vācijas iedzīvotāji norādījuši, ka publiskie pakalpojumi tiek uzlaboti, ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.

Attiecībā uz atvērtību iedzīvotājiem un iesaistes iespējām Latvija pozitīvā gaismā pieminēta, arī runājot par praktiski veiktajām aktivitātēm šī rādītāja veicināšanai. Veiksmīgais piemērs ir Valsts kancelejas un biedrības “Latvijas Lauku forums” kopīgi organizētās sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā, izmantojot tā saucamo dialoga apļu metodi. Sarunas par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās, un galvenās šo dialogu atziņas tika prezentētas konferencē Saeimā. Vairāk informācijas: mk.gov.lv/lv/dialoga-apli

Kopumā, neraugoties uz pētījumā redzamajām valstu atšķirībām iedzīvotāju uzticēšanās rādītājos, izkristalizējas visām valstīm kopīgas jomas, kam pievērst uzmanību, lai piepildītu iedzīvotāju gaidas un paaugstinātu uzticēšanās līmeni. Tā, piemēram, pētījuma secinājumos ieteikts iedzīvotājus vairāk iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesos gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Tāpat valdībām ieteikts stiprināt gatavību potenciālām krīzēm un savu spēju risināt kompleksus jautājumus, salāgojot dažādu sabiedrības grupu intereses un sekojot tendencēm pasaulē, kā arī vairāk skaidrot lēmumu pieņemšanas procesu un to ietekmi uz sabiedrību.

Iestādes mudinātas ieviest stingrākus pretkorupcijas pasākumus, veicinot pozitīvāku sabiedrības uztveri par to, ka valsts institūcijās strādājošie ir godprātīgi un tos neietekmē interešu konflikts vai kādas privātas intereses. Tāpat pētījuma secinājumos norādīts, ka uzticēšanos publiskās pārvaldes iestādēm veicinās efektīvāki un lietotājiem draudzīgāki publiskie pakalpojumi.