Piektdiena,
19.jūlijs 2024
Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila, Антон, Валентин, Василий, Ульяна Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Pasaulē

Igaunijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi Reformu partija

06.03.2023 daugavpilszinas.lv
Igaunijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi premjeres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 99,4% balsu saskaitīšanas.

Saskaņā ar šiem rezultātiem Reformu partija saņēmusi 31,2% balsu un ieguvusi 37 mandātus Igaunijas parlamentā Rīgikoku, kurā ir 101 deputāts. Reformu partijai tādējādi izdevies uzlabot savu sniegumu, salīdzinot ar parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, kad partija ieguva 34 mandātus.

Pārliecinošā uzvara nozīmē, ka Reformu partijas līdere Kallasa, visticamāk, saglabās Igaunijas valdības vadītājas posteni.

Vēlētāji novērtē Kallasas atbalstu Ukrainai

Kallasai izdevies saglabāt un pat audzēt vēlētāju atbalstu, neraugoties uz problēmām, kas pēdējā laikā vērojamas Igaunijas ekonomikā. Taču vēlētāji augstu vērtē Kallasas līderes dotības, kas spilgti izpaudās gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā. Kallasas vadībā Igaunija ir kļuvusi par vienu no ciešākajām Ukrainas sabiedrotajām.

Kallasa savā uzvaras runā izteica pateicību vēlētājiem, kas atzinīgi novērtējuši gan viņas, gan visas komandas darbu.

Zināmā mērā šo Igaunijas vēlēšanu iznākumu var salīdzināt ar pagājušā gada oktobrī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām Latvijā, kad ģeopolitisko satricinājumu apstākļos vēlētāji nolēma vētras laikā nemainīt kuģa kapteini un lielāko atbalstu saņēma valdošā partija "Jaunā Vienotība" ar premjeru Krišjāni Kariņu priekšgalā.

Centra partijai un EKRE jārēķinās ar palikšanu opozīcijā

Rīgikoku vēlēšanās otrajā vietā ierindojusies labējā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) ar 16,1% balsu un 17 mandātiem. Sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka šī partija, kas mēģina uzrunāt vēlētājus ar populismu un dāsniem solījumiem, varēja cerēt uz labiem rezultātiem, taču realitātē tā krietni atpalikusi no pirmās vietas.

EKRE līderis Marts Helme, līdzīgi kā savulaik to darīja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, izteicis aizdomas, ka uzvara vēlēšanās viņa partijai ir nozagta.

Viņš paudis aizdomas par elektroniskās balsošanas uzticamību, jo vakara sākumā EKRE ilgu laiku bija līderpozīcijās (vispirms tika saskaitītas vēlēšanu iecirkņos saņemtās balsis, bet elektroniskās balsošanas rezultāti tika paziņoti vēlāk).

Trešo lielāko balsu skaitu saņēmusi Centra partija, kurai tradicionāli bijis lielāks atbalsts Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju vidū. Par šo partiju nobalsoja 15,3% vēlētāju, kas partijai nodrošinās 16 mandātus parlamentā.

Centra partija, kurai savulaik bija sadarbības līgums ar Kremļa partiju "Vienotā Krievija", šoreiz bija nonākusi sarežģītā situācijā, jo partijas vadība izteica stingru atbalstu Ukrainai, bet daļai vēlētāju tas varēja nepatikt. Iespējams, daļa krievvalodīgo vēlētāju vispār neaizgāja balsot: Austrumviru apgabalā, kur ir liels krievvalodīgo īpatsvars, bijusi ievērojami zemāka vēlētāju aktivitāte.

Taču atšķirībā no Latvijas, kur partija "Saskaņa" līdzīgā situācijā pērn negaidīti tika atstāta ārpus Saeimas, Centra partija saglabājusi ievērojamu atbalstu.

Visas kārtis būs Kallasas rokās

5% barjeru iekļūšanai Igaunijas parlamentā pārvarējušas vēl trīs partijas: liberālā "Igaunija 200", nacionālkonservatīvā "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija.

"Igaunija 200", kas līdz šim nebija pārstāvēta parlamentā, guvusi ļoti labus panākumus, saņemot 13,3% balsu, kas partijai varētu nodrošināt 14 mandātus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Igaunijas sociāldemokrāti ieguvuši 9,3% balsu un deviņus mandātus parlamentā. Negaidīti vājš sniegums bijis "Tēvzemei", kas saņēmusi 8,2% balsu un varētu pretendēt uz astoņiem mandātiem.

Igaunijas parlamentā Rīgikoku ir 101 deputāts; deputāti tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu.

Vairākuma valdības izveidošanai nepieciešama vismaz 51 balss. Līdzšinējo valdošo koalīciju veidoja trīs partijas: premjeres Kallasas vadītā Reformu partija, "tēvzemieši" un sociāldemokrāti.

Paredzams, ka jaunās valdības veidošanā visas kārtis būs līdzšinējās premjeres Kallasas rokās, jo Reformu partija varēs izvēlēties kādu no vairākiem variantiem: vai nu saglabāt līdzšinējo koalīciju ar "tēvzemiešiem" un sociāldemokrātiem, vai arī iesaistīt valdībā ideoloģiski radniecīgo "Igaunija 200", vai arī apsvērt sadarbības atjaunošanu ar Centra partiju.

Pēc politologu domām, reāls nākamās koalīcijas modelis varētu būt Reformu partija kopā ar "Igaunija 200" un sociāldemokrātiem.

Pagājušoreiz visvairāk balsu nenozīmēja uzvaru

Tas, ka partija ieguvusi visvairāk mandātu parlamentā, gan vēl nenozīmē, ka tai būs iespēja veidot jauno valdību. Šāda situācija bija pēc iepriekšējām Igaunijas parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, kad arī visvairāk balsu saņēma Reformu partija. Taču valdību izveidoja Centra partijas līderis Jiri Ratass, kurš vienojās par koalīciju par EKRE un "Tēvzeme".

Šī valdība nostrādāja līdz 2021. gada janvārim, kad Ratass zaudēja premjera amatu. Nākamo valdību izveidoja Reformu partijas un Centra partijas koalīcija premjerministres Kallasas vadībā. Pagājušā gada vasarā šī koalīcija izjuka, bet Kallasa izveidoja jaunu valdību ar "tēvzemiešiem" un sociāldemokrātiem.

Augsto atbalstu Reformu partijai var skaidrot ar premjeres Kallasas popularitāti. Viņa ir ļoti pamanāma Eiropā, runājot tieši par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu un pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Kallasu regulāri citē pasaules ietekmīgākie mediji.

Vairāk nekā puse nobalsoja elektroniski

Igaunijā šajā priekšvēlēšanu kampaņā lielākā uzmanība bija pievērsta valsts drošības jautājumiem, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un Kremļa draudus kaimiņvalstu drošībai.

Taču daudz tika runāts arī par ekonomikas un dzīves dārdzības jautājumiem, jo Igaunijas ekonomikā vērojama lejupslīde, bet inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā.

Vēlētāju aktivitāte šoreiz bijusi diezgan augsta. Igaunija ir zināma kā pirmā valsts pasaulē, kas vēlētājiem sāka piedāvāt iespēju nobalsot elektroniski. Šoreiz jau vairāk nekā puse balsotāju savu izvēli veica elektroniski, nevis balsošanas iecirknī.

Saskaņā ar Igaunijas Nacionālās vēlēšanu komisijas publicētajiem datiem vēlēšanās piedalījušies ap 615 000 jeb 63,7% balsstiesīgo pilsoņu. Arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījās 63,7% balsstiesīgo.

Līdz ar to jau ceturtajās Rīgikogu vēlēšanās pēc kārtas balsstiesīgo aktivitāte ir pārsniegusi 60%.

Elektroniskā balsošanā, kas noslēdzās sestdien, piedalījās vairāk nekā 313 000 cilvēku, kas ir rekordliels skaits. Iepriekšējais rekords bija 247 000 e-balsotāju, kas tika uzstādīts pirms četriem gadiem.

lsm.lv



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):


Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Daugavpils siltumtīkli: paredzēts, ka no 1.maija pašreizējais tarifs 81,13 EUR/MWh saruks līdz 65,86 EUR/MWh.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Kapusvētki Daugavpils novada draudžu kapsētās
Здравствуйте, а когда kapussvetki в Даугавпилсе на гривском кладбище? Sīkāk...
Daugavpilī pieauga simtgadnieku skaits
Tam minusotajam padoms.ja juns nepatik neviens mans komentars tak ludzu nelasiet.tak nav spiesta lieta.ir tak citi portali ko lasit.es personigi konentarus helasu vairs neviena portaaa..man tie neinteresee... Sīkāk...
Iepazīsti Daugavpili aizraujošā ekskursijā bez maksas
Manai draudzenei berniba pagaja latgalee...ar kadu interesi es klausos vinas stastos..vina pec tehnikuma beigsanas tija nosuutita uz zemgali darbaa tur aprevcejas..bet lai kur cilveks hedzivotu latgaluesu sirsniba izpaludziba un krietnums nepazud. diakekts un latgaluesu daba .vinai tur ir zemes ipasums bet majas vairs nav un cilveki viens no otra dzivo vairaku km attalumaa..vina aizbrauc pue radiem uz kapusvetkiem..tie tur cienaa.apbrinoju tos cilvekus kuri apciemo savu dzimto novadu un vietu..to hedrikst sirdii pazaudet..jo tad tu pazaudee pats sevi. Sīkāk...
facebook draugiem
Top