Krievijas vēstniekam no 24. februāra jāpamet Latvija

Rinkēvičs sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka 24. februāris nav nejauši izvēlēts datums, jo pagājušogad tieši šajā dienā Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Vienlaikus tā ir arī Baltijas valstu solidaritātes izpausme, jo 24. februārī mūsu kaimiņvalsts Igaunija svin Neatkarības dienu.

Rinkēvičs skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā, ka turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Tāpat šādā veidā Latvija solidarizējas ar Igauniju, kas arī pirmdien paziņoja par identisku lēmumu: likt Krievijas vēstniekam atstāt valsti. Tallina šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Maskava pieprasīja Igaunijas vēstniekam atstāt valsti.

Lietuva lēmumu par Krievijas vēstnieka izraidīšanu pieņēma jau pagājušā gada aprīlī.

Maskavā uz Krievijas Ārlietu ministriju pirmdien tika izsaukts Igaunijas vēstnieks Marguss Laidre, kurš tika informēts par savstarpējās diplomātiskās pārstāvniecības līmeņa pazemināšanu un to, ka viņam līdz 7. februārim jāatstāj Krievija.

Laidre igauņu medijiem skaidroja, ka Krievijas lēmums nozīmē nevis Igaunijas vēstnieka izraidīšanu, bet gan diplomātisko attiecību statusa pazemināšanu: gan Igauniju, gan Krieviju turpmāk otrā valstī pārstāvēs nevis vēstnieki, bet gan pagaidu pilnvarotie lietveži.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu apstiprināja, ka arī Krievijas vēstniekam Vladimiram Ļipajevam 7. februārī nāksies pamest Igauniju.

Reinsalu aicināja arī citas Eiropas valstis nodrošināt diplomātisko paritāti attiecībās ar Krieviju: lai abās pusēs vēstniecībās būtu vienāds darbinieku skaits.

Krievijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs parasti ir vairāk darbinieku nekā šo valstu vēstniecībās Krievijā. Nereti izskanējušas aizdomas, ka daļa Krievijas vēstniecību darbinieku patiesībā nodarbojas ar spiegošanu.

Mihails Vaņins par Krievijas vēstnieku Latvijā tika iecelts 2021. gada septembrī, savukārt Māris Riekstiņš par Latvijas vēstnieku Krievijā kļuva 2017. gada augustā.

lsm.lv