Okupanti Ukrainā mainījuši taktiku, bet joprojām cieš zaudējumus

Lai arī Hersonas pilsēta jau kādu laiku atkal atrodas Ukrainas spēku kontrolē, Krievijas okupantu uzbrukumi pilsētai joprojām turpinās. Jaunākā informācija liecina, ka otrdien trieciens bijis vērsts pret apgabala slimnīcu, izsitot tai logus. Par laimi, apšaudē nav cietušo.

Šajās dienās Hersonā aizturēts bijušais pilsētas mēra vietnieks Vladimirs Pepels, kurš sadarbojās ar pilsētas kolaborantu vadību.

Ukrainas austrumu frontē joprojām asākās cīņas notiek Bahmutas un Avdijivkas tuvumā. Kā intervijā televīzijas kanālam "Espreso" atzīst Avdijivkas militāri civilās administrācijas vadītājs Vitālijs Barabašs, ienaidnieka skaitliskās rezerves ir palielinājušās un mainījusies arī uzbrukumu taktika.

"Pašlaik viņi ir nomainījuši taktiku. Agrāk viņi sāka ar masveidīgu artilērijas apšaudi, tad ienāca liels skaits kaujas tehnikas, kas piesedza kājniekus. Parasti šādos triecienos gāja 100 līdz 150 cilvēku.

Tagad viņi taktiku ir izmainījuši – ir sākuši darboties mazākās grupās, kurās maksimums ir 30–40 cilvēku," skaidro Barabašs.

"Krievi cenšas šādas grupas nosūtīt vienlaikus dažādos virzienos. Pirmajās rindās parasti iet mobilizētie karavīri, pēc tam nākamajā vilnī jau lielāku pieredzi ieguvuši un labāk sagatavoti karavīri.

Izlūkošana apstiprina, ka šie spēki ir ienākuši no Hersonas puses. Tā ir gaisa spēku divīzija, un tas nozīmē līdz pat 10 000 cilvēku. Taču mums pagaidām nav ziņu, cik lielā mērā šī divīzija ir nokomplektēta."

Ukrainas Nacionālās gvardes kapteinis Maksims Žorins vēsta, ka Bahmutas tuvumā lauki ukraiņu pozīciju priekšā ir nosēti ar bojā gājušajiem krievu karavīriem, kuru mirstīgās atliekas neviens nesavāc.

Ukrainas Ģenerālštābs un arī mediju avoti apgalvo, ka mobilizācija Krievijā varētu atsākties jau decembrī vai nākamā gada sākumā.

Piemēram, "Novaja Gazeta Europe" ziņo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis izveidot vienotu digitālu mobilizējamo datu bāzi, apkopojot datus gan no nodokļu dienesta, gan no pensiju fonda.

Tāpat izdevums aprēķinājis, ka gadījumā, ja karadarbība turpināsies arī 2023. gadā, šī kara un okupācijas izmaksas varētu sasniegt 7–8 triljonus rubļu jeb aptuveni 110 miljardus eiro.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka pašlaik nav iespējams iesaistīties sarunās ar Krieviju, jo iespējamais pamiers nozīmētu vien to, ka Krievija savā kontrolē saglabātu pašlaik okupētās Ukrainas teritorijas. Šteinmeiers arī paudis bažas par civiliedzīvotāju situāciju karadarbības zonā.

Savukārt G7 valstu grupas tieslietu ministri otrdien pēc pirmās tikšanās ir parakstījuši Berlīnes deklarāciju, kurā ir norādījuši, ka Krievijas Federācijai ir jānes atbildība par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.

Tikšanās dalībnieki ir apņēmušies ciešāk koordinēt savas darbības kara noziegumu izmeklēšanā, pierādot, ka pasaules lielvaras pret Krieviju izlēmīgi spēj rīkoties ne tikai ekonomikas jomā.

lsm.lv
Foto: SIPA