ASV prezidenta velēšanas uzvar Tramps

Uzvarai vēlēšanās nepieciešamas 270 elektoru balsis.

Sākoties balsu skaitīšanai, Klintonei bija neliels pārsvars, taču Trampam izdevās viņu apsteigt ar uzvarām Ohaio un Floridas štatos, kas uzskatāmi par lielākajiem ieguvumiem no svārstīgajiem štatiem. Vairākos štatos vēlēšanu rezultāti vēl nav skaidri, tostarp Ņūhempšīrā, Pensilvānijā, Mičiganā un Arizonā.

Tramps līdz šim izcīnījis uzvaru Indiānā, Kentuki, Dienvidkarolīnā, Rietumvirdžīnijā, Misisipi, Oklahomā, Tenesī, Alabamā, Teksasā, Kanzasā, Vaiomingā, Dienviddakotā, Ziemeļdakotā, Nebraskā, Arkanzasā, Luiziānā, Motānā, Misūri, Ohaio, Aidaho, Ziemeļkarolīnā, Jūtā, Floridā, Aiovā un Džordžijā.

Klintone savukārt ir uzvarējusi Vērmontā, Konektikutā, Delavērā, Merilendā, Masačūsetsā, Ilinoisā, Ņūdžersijā, Rodailendā, Ņujorkā, Ņūmeksikā, Virdžīnijā, Kolorādo, Kalifornijā, Havajās, Oregonā un Vašingtonas štatā, kā arī Kolumbijas apgabalā.

Pēc balsu skaita valsts mērogā Tramps ir vadībā ar 48% balsu, bet Klintone atpaliek ar 47% balsu.

Laikraksts "New York Times" prognozējis Trampa uz varu ar 95% iespējamību.

Reaģējot uz iespējamo Trampa uzvaru, pasaules biržās krīt akciju cenas un dolāra kurss.

ASV prezidentu neievēl tieši valsts balsstiesīgie pilsoņi, bet gan elektoru kolēģija. Katrs štats uz elektoru kolēģiju deleģē konkrētu skaitu elektoru, kas ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Gandrīz ikvienā štatā kandidāts, kurš ieguvis vairākumu vēlētāju balsu, iegūst arī šā štata elektoru kolēģijas locekļu balsis.

Lai gan tā notiek reti, kandidātam ir iespējams iegūt vairākumu balsu elektoru kolēģijā, neuzvarot valsts mēroga vēlētāju balsojumā. Tā pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā notika 2000. gadā, kad Džordžs Bušs jaunākais ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarēja Floridas štatā, iegūstot visas tā elektoru balsis, ar kuru palīdzību viņš kļuva par prezidentu, lai gan valstī kopumā par demokrātu kandidātu Alu Goru nobalsoja vairāk vēlētāju nekā par Bušu.

Pavisam elektoru kolēģijā ir 538 balsis. Katras štata balsu skaits elektoru kolēģijā līdzinās štata pārstāvju skaitam Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā. Tas dod mazajiem štatiem nelielu priekšrocību, jo katram štatam ir divi senatori, savukārt Pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Ja neviens kandidāts neiegūs vairākumu balsu elektoru kolēģijā, prezidentu būs jāievēl Kongresa Pārstāvju palātai.