Persijas līcī jaunas apšaudes – Irāna uzbrūk ASV militārajām bāzēm

Cietušas vairākas Persijas līča valstis

Kuveitas armija ceturtdienas rītā paziņoja, ka tās pretgaisa aizsardzība pārtvēra naidīgus raķešu un dronu uzbrukumus.

Trauksmes sirēnas, brīdinot par Irānas uzbrukumu, skanējušas arī Bahreinā un Katarā. Bahreinā vēlāk bija dzirdams sprādzienu troksnis – arī galvaspilsētā Manamā. Tikmēr Katarā tika izsludināta gaisa trauksme.

Ceturtdienas pēcpusdienā Kuveitas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka tās pretgaisa aizsardzības sistēmas naktī pārtvēra četras raķetes un desmit dronus. Ministrija ziņoja, ka no krītošām dronu atlūzām viens cilvēks guvis ievainojumus.

Irāna ziņoja, ka tā ar lielu skaitu dažādu dronu uzbrukusi ASV raķešu sistēmām "Patriot" Kuveitā, agrīnās brīdināšanas sistēmām Katarā un ASV degvielas uzglabāšanas objektiem Bahreinā.

Ceturtdienas pēcpusdienā gaisa sirēnas tika ieslēgtas arī Jordānijā, ziņoja valsts mediji. Neilgi pēc tam ASV vēstniecība Jordānijā aicināja valstī esošos amerikāņus meklēt patvērumu.

Vēlāk Jordānijas valdības pārstāvis ziņu aģentūrai "Petra News Agency" ziņoja, ka valsts gaisa telpā ielidojušās raķetes tika palaistas no Irānas. Jordānijā atrodas ASV karaspēks un militārās bāzes.

Kopumā Jordānija pārtvēra astoņas raķetes. Šobrīd nav ziņu par ievainotajiem vai materiālajiem zaudējumiem, ko varētu radīt krītošās raķešu atlūzas.

ASV un Irāna vaino viena otru pamiera pārkāpšanā

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka jūnijā starp ASV un Irānu noslēgtais saprašanās memorands par karadarbības pārtraukšanu vairs nav spēkā.

ASV ceturtdienas naktī raidīja triecienus pret Irānu, vainojot Teherānu ne tikai uzbrukumos tankkuģiem Hormuza šaurumā, bet arī noslēgtā saprašanās memoranda pārkāpšanā.

ASV militārie spēki ziņojuši, ka pēdējo 48 stundu laikā triecieni veikti 170 mērķiem Irānā. 

Ceturtdien Tramps paziņoja, ka ASV militārajā ziņā jau ir uzvarējušas. Neraugoties uz to, ka iepriekš ASV prezidents prognozēja, ka jaunais karadarbības uzliesmojums ātri beigsies, un durvis tālākām sarunām esot atvērtas, ceturtdienas rītā viņš pauda, ka nezina, vai Irāna ir "pelnījusi noslēgt vienošanos", jo nav pārliecības, ka Teherāna to ievēros.

Irānas Revolucionārās gvardes korpuss (IRGC) triecienus ASV militārajām bāzēm Kuveitā un Bahreinā nodēvēja par "soda pasākumu pirmo posmu pret amerikāņiem, kuri pārkāpj līgumus". IRGC arī brīdināja, ka paplašinās uzbrukumus ASV bāzēm Persijas līča valstīs, ja ASV "agresija turpināsies".

Irānas parlamenta priekšsēdētājs Mohamads Bāgers Galibafs, kurš ir galvenais Islāma republikas sarunvedējs ar ASV, paziņoja, ka Vašingtona "joprojām nav sapratusi, ka iebiedēšana un solījumu neievērošana vairs nenāk par brīvu". 

Irānas Veselības ministrija paziņoja, ka ASV divu dienu uzbrukumos gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, bet vēl 78 - ievainoti. 

Irānas valsts mediji ziņo, ka ceturtdienas pēcpusdienā ASV uzbrukušas Bušēras atomelektrostacijai. ASV uzbrukumus šim objektam nav komentējušas.

Spriedze pieaugusi pēc uzbrukumiem kuģiem Hormuza šaurumā

Šonedēļ pēc ziņojumiem par uzbrukumiem kuģiem Hormuza šaurumā eskalācija Tuvajos Austrumos pieaugusi. ASV vaino Irānu par uzbrukumiem trīs tankkuģiem nedēļas sākumā, tādēļ raidījušas jaunus triecienus Islāma republikai. Irānas mediji ziņoja, ka daļa triecienu ir notikuši ostas pilsētās Sidikā un Bandarabāsā, kas atrodas pie Hormuza šauruma.

ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība, kuras pārziņā ir militārās operācijas Tuvo Austrumu reģionā, paziņoja, ka trešdienas uzlidojumus veica, lai "vēl vairāk vājinātu Teherānas spēju apdraudēt kuģošanas brīvību" Hormuza šaurumā.

Pavēlniecība norādīja, ka Irāna ir atbildīga par neseno neattaisnoto agresiju pret komerciālo kuģu satiksmi un civilajām apkalpēm, kas brīvi kuģo svarīgajā starptautiskajā ūdensceļā. Tāpēc pēc virspavēlnieka norādījuma sākti papildu triecieni pret šo valsti. 

Atbildot uz ASV triecieniem, Irāna uzsāka apšaudīt ASV militārās bāzes Persijas līča valstīs.

Irāna uzstāj uz kontroli pār Hormuzu

Irānas Revolucionārās gvardes jūras spēku vadītājs uzstājis, ka "ārzemniekiem neesot loma šajā zemē un Hormuza šaurumā", brīdinot, ka ASV iejaukšanās kuģošanas maršrutos traucēšot pakāpeniskai jūras ceļa atjaunošanai.

Trešdienas vakarā aģentūras "Reuters" materiālā citēti divi avoti – noprotams, amatpersonas augstos amatos -, kas uzsvēra, ka Teherānā esot maz domstarpību par uzstājību nodrošināt kontroli pār Hormuza šaurumu. 

Kaut arī esot bijušas sarunas, vai Irāna pārāk neriskē, kopumā vadošajās aprindās ir uzskats, ka "neviena racionāla valsts nebūtu gatava atteikties no šāda ietekmes līdzekļa". Kāds avots pat citēts sakām, ka "Hormuza šaurums ir Irānas zelta ierocis, kuru būšot pavisam neiespējami atņemt".

Aģentūra secinājusi, ka jūras ceļa jautājums Irānai šobrīd ir lielāka prioritāte nekā tās kodolprogramma.

Eksperti: Teherānas militārās spējas nav iznīcinātas

Pēdējo dienu Irānas triecieni liek domāt, ka pavasarī notikušā konflikta laikā valsts militārās spējas nav iznīcinātas.

Militārais analītiķis Roberts Klārks britu telekanālam "Sky News" skaidro – nav šaubu, ka daļēji ir vājināti bruņotie, īpaši jūras spēki un raķešu spējas. Taču konflikta rimšanās devusi Irānai iespēju atjaunot savas spējas.

"Kara ekonomikas valstīs kā Krievija, kā Irāna, kuras nav atkarīgas no ekonomiskas, industriālas rīcības, kāda ir Rietumos – Eiropā, Amerikā – tās var paātrināt ražošanu aizsardzības nozarē daudz ātrāk nekā mēs. Pēdējo četru, piecu, sešu nedēļu laikā irāņi ir spējuši izveidot krājumus, papildināt dronus, jo īpaši raķetes, spējot atjaunot militāro spēku. Un tas ir viens iemesls, kāpēc īpaši Izraēla un vanagi ASV (prezidenta) administrācijā bija, maigi sakot, ļoti uzmanīgi par saprašanās memorandu, jo tas dotu Irānai laiku atjaunot krājumus," pauda Klārks.

Eksperts gan skaidro, ka vismaz privāti kā Irānā, tā arī ASV un Izraēlā domā izvairīties no tālākas konflikta saasināšanas.

Londonas Ekonomikas skolas pētniece Anahita Motazeda Rada intervijā telekanālam "France 24", vaicāta, kāpēc Irāna riskētu atsākt konfliktu, norāda, ka pušu izpratnes ir atšķirīgas. Turklāt Teherānā pamiera memoranda punktus skata kā izaicinājumu Irānas varas sistēmai:

"Kad prezidents Tramps uzstāj mainīt uzvedību un atteikties no bagātinātā urāna krājumiem, tas nozīmē, ka Irānai ir jāatsakās no visa. Es domāju, ja mēs skatāmies uz Irānas un ASV savstarpējiem triecieniem, ir visai saprotams, ka Irāna nekādā gadījumā neatdos šo pozīciju un vēlas iet tālāk, lai redzētu, kā viņi var turpināt pie sarunu galda un panākt savus noteikumus. Es domāju, [abas puses] joprojām ir ļoti tālu viena no otras."

Pēdējā gaitā izvada Irānas augstāko līderi

Šodien Irānā tiek apglabāts bijušais augstākais līderis ājatolla Alī Hāmenejī, kurš pirms vairākiem mēnešiem tika nogalināts ASV un Izraēlas uzlidojumā.

Hāmenejī zārks ar lidmašīnu tika nogādāts viņa dzimtajā pilsētā Mešhedā Irānas ziemeļaustrumos. Lidmašīnu, kurā tika vests zārks, pavadīja vismaz viena iznīcinātājlidmašīna, jo vairākas dienas ilgusī bēru ceremonija noslēdzas laikā, kad reģionā atsākusies karadarbība.

Mešhedā uz Hāmenejī apglabāšanas ceremoniju šodien pulcējās tūkstošiem cilvēku. Pēc 37 gadu valdīšanas viņš tika nogalināts februāra beigās uzlidojumā, sākoties ASV un Izraēlas karam pret Irānu. Bēru ceremonija aizkavējās vairākus mēnešus tieši karadarbības dēļ. Tā sākās pagājušajā sestdienā Teherānā, un šajās dienās ājatollas zārks tika nogādāts vairākās pilsētās.

Avots : Lsm.lv