Pētniece: Arvien mazāk bēgļu grib atgriezties Ukrainā, un tam ir iemesli

Kā vēsta portāls Lsm.lv, kopš pilna mēroga kara sākuma no Ukrainas aizbraukuši ne mazāk kā seši miljoni iedzīvotāju. Valsts atjaunošanas ilgtermiņa perspektīvā tas rada virkni problēmu, kuras, iespējams, nāksies risināt, izmantojot imigrantus no trešajām valstīm, tomēr Ukrainas varas iestāžu prioritātei jābūt rīcībai, lai ukraiņi atgriežas, kā arī saglabāt saikni ar ukraiņiem ārzemēs, uzskata Olha Tokarjuka.

Trīs pilna mēroga kara gados Ukrainā atgriezusies daļa bēgļu, tomēr daudzi joprojām ir ārzemēs. Turklāt to, kas vēlas atgriezties dzimtenē, kļūst aizvien mazāk, norādīja pētniece.

"Pēc stāvokļa 2024. gada janvārī apmēram puse ukraiņu socioloģiskajās aptaujās atzina, ka viņi gribētu palikt tajās valstīs, kurās viņi pašlaik dzīvo. Vai vismaz pagaidām viņi neplāno atgriezties Ukrainā," uzsvēra eksperte.

Viņa pieļauj, ka nākamajās aptaujās šis rādītājs tikai palielināsies:

"Protams, cilvēki grib zināmu noteiktību, viņi integrējas pagaidu uzturēšanās valstīs, sāk tās uzskatīt par pastāvīgās uzturēšanās valstīm, īpaši cilvēki ar bērniem."

Ir arī cilvēki, kuri kara dēļ Ukrainā zaudējuši mājokli un tuviniekus, viņiem principā nav, kur atgriezties, piebilda Olha Tokarjuka.

No otras puses, pēc viņas domām, ir svarīga to valstu politika, kuras uzņem bēgļus: "Vairākums no tām, jau sākot pagaidu aizsardzības programmas, paziņoja, ka šīs programmas būs pagaidu, un, tiklīdz Ukrainā būs noslēgta miera vienošanās, tiklīdz Ukrainā beigsies karš, ukraiņiem būs jāatgriežas savā valstī."

Eksperte norādīja, ka dažas valstis šo politiku mīkstinājušas, ļaujot Ukrainas pilsoņiem pāriet uz citiem vīzu tipiem, tomēr daudzās valstīs to izdarīt ir ļoti grūti.

"Viena no tādām valstīm ir Lielbritānija. Tur ir apmēram 200 tūkstoši ukraiņu, kas atbraukuši pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Pēc pagājušā gada aprīlī veiktajām aptaujām, vairāk nekā 60% ukraiņu gribētu palikt Lielbritānijā, viņi neplāno atgriezties Ukrainā. (...) Pašlaik pieteikumus iesniedz cilvēki, kuri uz šejieni atbrauca pirmie, pirms trim gadiem, un pagaidu aizsardzība tika piešķirta uz pusotru gadu, tomēr Lielbritānijas valdības pozīcija ir pietiekami noteikta – paejot šim pusotram gadam, ukraiņiem jāatgriežas Ukrainā, ja viņi nevar pāriet uz citiem vīzu tipiem, ko Lielbritānijā izdarīt ir ļoti sarežģīti," norādīja Olha Tokarjuka.

Pēc viņas domām, vairākumam ukraiņu bēgļu nav izdevies izpildīt nosacījumus, lai saņemtu pastāvīgas uzturēšanās statusu Lielbritānijā.

Tikmēr Ukrainā izveidota Nacionālās vienotības ministrija, kuras uzdevums ir stimulēt ārzemēs esošos ukraiņus atgriezties dzimtenē, "taču no savām sarunām ar ukraiņu bēgļiem maniem pētījumiem un rakstiem pat pēdējās nedēļās redzu, ka ir daudz skepses attiecībā pret šo ministriju. Cilvēki teic, ka nesaprot, ar ko tā nodarbosies, viņi neuzskata, ka kāda jaunizveidota ministrija spēj stimulēt ukraiņus atgriezties mājās. Viņi teic, ka, iespējams, efektīvāk būtu bijis novirzīt šos līdzekļus un resursus, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuri Ukrainā zaudējuši savu mājokli, lai garantētu ukraiņu iekārtošanos darbā pēc atgriešanās, lai atvieglotu pieaugušo un bērnu reintegrēšanos Ukrainas sabiedrībā. Un zināmu nospiedumu atstāj arī noteikta pretrunīga retorika, kas skanējusi no Ukrainas amatpersonām, un prezidenta Zelenska izteikumi viņa Jaungada uzrunā, kad viņš pretnostatīja, kā uzskatīja daudzi ukraiņi ārzemēs, bēgļus un pilsoņus. It kā bēgļi nebūtu pilnā mērā Ukrainas pilsoņi, it kā cilvēki, kas atstājuši Ukrainu, nebūtu dzīvojuši zem Krievijas bumbām, apšaudēm."

Uzticību Ukrainas iestādēm mazināja arī tās pārstāvju aicinājumi ārvalstu valdībām pārtraukt sociālo palīdzību bēgļiem, kā arī jauni normatīvie akti par konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs vīriešiem.

Tas viss licis daudziem ukraiņiem ārzemēs šaubīties par to, cik patiesi ir Ukrainas varas nodomi panākt, lai līdzpilsoņi atgriežas, tieši ar stimulēšanas metodēm, nevis piespiežot, par darba un mājokļu pieejamību Ukrainā pēc atgriešanās, kā arī par to, ka sabiedrībā nav stigmatizācijas.