Telefonkrāpnieku guvums šogad jau pārsniedz 5 miljonus eiro

Ir liela iespēja, ka krāpniecības statistika šogad būs lielāka nekā pagājušajā gadā. 2023. gadā četru lielāko komercbanku klienti telefonkrāpšanās zaudējuši 5,8 miljonus eiro,

taču šī gada pirmajos piecos mēnešos tie jau ir pārsnieguši piecu miljonu eiro atzīmi.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem šī gada piecos mēnešos īstenoti 4195 krāpšanas gadījumi un lielākā daļa jeb 2448 no tiem bijuši saistīti tieši ar telefonkrāpšanu. Viena mēneša ietvaros veikto telefonkrāpšanas mēģinājumu skaits mēdz svārstīties 300–500 gadījumu robežās. Piemēram, šī gada maijā fiksēti 344 šādi gadījumi, izkrāpjot no iedzīvotājiem 647 874 eiro.

Pēc Valsts policijas (VP) statistikas datiem, krāpniekam sazvanot 60 gadu vecuma slieksni pārsniegušu cilvēku, 80% gadījumu krāpniecība izdodas, pastāstīja VP Kibernoziegumu apkarošanas 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.

Tomēr seniori nav grupa, pa kuru mērķtiecīgi tēmē. Krāpnieki mēģina sasniegt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu, bet izkristalizējas grupas, kuras uzķeras vai turpina sarunas ar viņiem, un bieži tie ir tieši seniori.

"Mēs jau lētticīgi. Mēs visu mūžu esam bijuši... nu, vecāka gadagājuma cilvēki dzīvojuši nabadzīgi. Ja nu pēkšņi tagad man piedāvā vinnēt loterijā? Nu, es uzticos," vecāku cilvēku domu gājienu komentēja biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" vadītāja Terezija Mackare.

Seniorus esot arī vieglāk iebiedēt un pārliecināt, ka kaut kas ir atgadījies vai kaut kas steidzami ir jādara. Turklāt viņiem parasti ir uzkrāts vairāk naudas. Bieži seniori turpina sarunas ar noziedzniekiem tāpēc, ka jūtas vientuļi. Kampaņas atklāšanas pasākumā sastaptie cilvēki uzsvēra, ka krāpniekiem nav izdevies viņus piemānīt.

Janīna: "Es laikam kādu nedēļu tur sarakstījos, bet es ātri atkodu, kas par lietu, un es nobloķēju, un viss."

Ausma: "Es atsaucos, piemēram, latviski, un, ja man saka "zdrastvuite" [krievu val. "labdien"], es nolieku trubu un viss. Neturpinu."

Raja: "Man atnākusi kaut kāda paciņa, kas ir jāpārmuito. Bet, tā kā es jau esmu vienreiz savas privātās atmuitojusi, es zinu, ka tā nesūta, tādēļ es, protams, atteicos un nometu nost."

Pārtraukt sarunu iesaka arī eksperti un vēsta kampaņas sauklis "Met nost!".

Finanšu nozares asociācijas padomnieks Armands Onzuls norādīja, ka viena no pazīmēm, ka zvana krāpnieks, ir arī sarunas steidzināšana: "Ja jūs saskaraties ar "sarkanajiem karogiem" sarunas laikā, piemēram, jūs steidzina, jūs mēģina iebiedēt, ka jūsu finanšu līdzekļi nav drošībā, tad vispareizākais solis, kā izvairīties no krāpnieka, no tālākām krāpniecības sekām, ir mest nost!"

Tikmēr Sļadze aicināja neuzticēties katram zvanītājam, bet gan piedomāt un uzdot papildu jautājumus.

Ja nauda ir izkrāpta, ir jāraksta iesniegums policijā. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar telefonoperatoriem šogad turpinās strādāt pie krāpniecisko saišu un telefonzvanu bloķēšanas.