Mūžībā devusies Goda daugavpiliete Anita Liepa

Dzimusi 1928. gada 18. janvārī atvaļinātā Latvijas Armijas virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē Daugavpilī. 1944. g. oktobrī sakarā ar mātes darba vietas evakuāciju nokļuva Vācijā, kur līdz kapitulācijai strādāja par sanitāru kara lazaretē. 1947.g. pēc ģimnāzijas beigšanas repatriējās.

Pēc LVU beigšanas 1952-1953. g. strādāja par skolotāju Istras vidusskolā. 1953.gadā apcietināta un tiesāta par kontrrevolucionāru propagandu. Pēc 7 ieslodzījumā un 3 nometinājumā pavadītajiem gadiem amnestēta 1956.gadā.

No 1956.līdz 1959.g. bija mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā, pēc tam strādāja par skolotāju Daugavpils 12. vidusskolā, laikraksta „Avangards” kultūras nodaļas vadītāju, Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāju. No 1986.līdz 1989.gadam bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta docētāja, 1994.-2001.g. - laikraksta „Latgales Laiks” ārštata reportiere.

1960.g. A.Liepai piešķirts Tautas daiļamata meistares nosaukums.

Kopš 2001.g. nodarbojās vienīgi ar rakstniecību: A.Liepa ir romānu "Gaisa pils", "Virši zili", „Dženifera”, „Ekshumācija’’, „Kumeļa gadi’’, „Magoņu pļavā’’, „Ēnu izrāde’’, „Lietuvēnu laiks’’, „Noklusētās lappuses’’, „Saulesmāsa’’, „Vējgāze’’, „Ziemeļvējš’’, stāstu „Austrumu motīvs’’, „Kā niedre būsi’’, „Vecjuru saimniece’’, Krusta dancis’’, kā arī vairāku lugu autore.

2005. gadā Anitai Liepai tika piešķirts tituls "Goda daugavpiliete".
2006. gadā rakstniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrvidē.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Anitas Liepas piederīgajiem.