Šogad Daugavpils svin vairākas nozīmīgas jubilejas

Daugavpils ir Latvijas otrā lielākā pilsēta, atrodas Daugavas upes krastā valsts dienvidaustrumu daļā, 232 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Tās pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Pilsētai vairākkārt ir mainījies nosaukums: Dinaburga (1275–1656; 1667–1893), Borisogļebova (1656–1667), Dvinska (1893–1920). Šogad aprit 105 gadi, kopš pilsēta ieguva savu pašreizējo nosaukumu – Daugavpils.

Tāpat šogad tiek atzīmēta Daugavpils pilsētas ģerboņa 100 gadu jubileja, – tas apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā. Daugavpils ģerbonim ir vairākas paralēles ar Dinaburgas komturu zīmogu. Zīmoga augšējā daļā attēlotās Svētās Jaunavas Marijas simbols izsenis ir bijusi lilija, kas attēlota ģerbonī. Līkloču līnija simbolizē Daugavu. Mūris ģerbonī norāda gan uz veco Dinaburgas pili, no kuras aizsākas Daugavpils, gan uz 1582. gadā piešķirtajām pilsētas tiesībām, gan uz 1810.–1878. gadā uzbūvēto Dinaburgas cietoksni.

Pirms 90 gadiem – 1935. gada 23. novembrī tika atklāts Vienības tilts, kas savieno Daugavpils centru ar Grīvu. Šis tilts ir nozīmīgs monumentālās arhitektūras objekts, kas uzskatāms par pirmo šāda veida tērauda būvi Baltijā. Tilta garums ir 328 metri, platums 12 metri. Sākotnēji Daugavpils pusē Vienības tiltu greznoja Daugavpils pilsētas ģerbonis un uzraksts "Ej, tautieti, droši pāri paša celtam tiltiņam". Svinīgajā tilta atklāšanas pasākumā uz tā piestiprināja bronzas plāksni ar uzrakstu "Šo tiltu cēlis Šoseju un Zemesceļu departaments 1935. gadā, kad Valsts prezidents bija Alberts Kviesis, ministru prezidents Kārlis Ulmanis, satiksmes ministrs inženieris Bernhards Einbergs, Šoseju un Zemesceļu departamenta direktors inženieris Jānis Melnalksnis". 1989. gadā, kad notika tilta rekonstrukcija, plāksne tika nodota Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam, kur tā atrodas arī pašlaik.

Vairākas nozīmīgas gadskārtas šogad saistītas ar Latgales Dziesmu svētkiem. Šogad aprit 100 gadi Latgales kopdziedāšanas tradīcijai, 85 gadi kopš Stropu estrādē Daugavpilī notika pirmie Latgales Dziesmu svētki un 35 gadi kopš Latgales Dziesmu svētku tradīcijas atjaunošanas. Svinot šo skanīgo gadskārtu, šogad 1. jūnijā Stropu estrādē norisināsies Latgales Dziesmu svētki, kuros varēs dzirdēt skaistākās latgaliešu tautas dziesmas un mūsdienu kompozīcijas. Šie svētki ir nozīmīgs kultūras notikums, kas cildina latviešu dziedāšanas kultūru, stiprina Latgales identitāti un veicina vietējās mūzikas un tautas mākslas attīstību. Latgales Dziesmu svētku laikā paredzētas vairākas kultūras norises, bet kulminācija būs lielais svētku koncerts, kas pulcēs gan vietējos un reģiona māksliniekus, gan viesus no citām Latvijas vietām.

Aicinām ikvienu piedalīties Daugavpils 750 gadu jubilejas svinībās, kas norisināsies no 29. maija līdz 1. jūnijam. Šie svētki būs lieliska iespēja iepazīt pilsētas vēsturi, kultūru un tradīcijas, kā arī baudīt daudzveidīgu un bagātīgu kultūras un izklaides programmu.