Svētku galvenā karaliene - eglīte

Lai gan Ziemassvētki ir svētki, kas lielā mērā saistīti ar ticību un kristietību, Ziemassvētku eglītes pirmsākumi meklējami senākā vēsturē. Mūžzaļie koki un dažādi augi tradicionāli tika izmantoti, lai svinētu Ziemas svētkus tūkstošiem gadu senā pagātnē. Tie tika izmantoti, lai rotātu savas mājas ziemas saulgriežos (kas pēc kalendāra ir 21. decembris). Šāda veida mūžzaļie dekori tika izmantoti, jo cilvēki ticēja, ka tie spēj pasargāt no raganām, spokiem, ļauniem gariem un no slimībām. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad eglīte pirmo reizi tika izmantota kā Ziemassvētku simbolika, bet ir minējumi, ka tas varēja notikt pirms vairāk nekā 1000 gadiem Ziemeļeiropā.

Ziemassvētku eglīšu rotāšana cēlusies no tradīcijas izrotāt eglīti jeb “Ziemassvētku piramīdu” ar piparkūkām, svecēm un dažādiem citiem rotājumiem, lai atdarinātu Jēzus dzimšanas stāstu. Bet, neatkarīgi no eglītes izcelsmes, mūsdienās Ziemassvētku eglīte simbolizē vairākus svarīgus Ziemassvētku aspektus, tādus kā:

●     Dāvināšanas prieks un dāvanu apmaiņa;

●     Dabas ienešana mājās un tās loma mainīgajos gadalaikos;

●     Mūžīgā dzīve un simbolika, ar šiem simboliem tiek rotāta eglīte.

Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu eglīšu rotājumu. Piedāvājumā ir viss - sākot ar klasiskajām stikla bumbām un beidzot ar moderniem rotājumiem. Eglīšu virtenes ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Šādas virtenes tiek izmantotas vienmēr, lai padarīti eglīti košu un greznu diennakts tumšajā laika periodā. Aizvien populārāki paliek arī dabīgie rotājumi un pašu veidotas lietas, piemēram, lielu popularitāti ir ieguvušas kaltētas apelsīnu ripiņas un dažādi koka dekori. Protams, nedrīkst aizmirst arī par čiekuriem un dažādiem meža “tradicionālajiem” rotājumiem.