Kāpēc fiziskās personas maksātnespēja ir labāka par parādu piedziņu

Parādu piedziņa notiek piespiedu ceļā, vai nu pēc tiesas lēmuma, vai nu ārpustiesas kārtībā, bet jebkurā gadījumā parādnieks nevar ietekmēt šo procesu. Lai gan likums atstāj parādniekam iespēju piedāvāt savu nomaksas grafiku, parādu piedzinējiem ir tiesības tam nepiekrist. Rezultātā parādniekam, kurš jau tā atrodas sarežģītos finanšu apstākļos, nākas vēl ciešāk savilkt jostu, lai norēķinātos ar aizdevējiem. Savukārt fiziskās personas maksātnespējas pasludināšana ļauj patstāvīgi lemt par savām finansēm.

 

Parādnieks pats iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu un, sadarbojoties ar maksātnespējas administratoru, izstrādā parādsaistību dzēšanas plānu. Ņem vērā, ka administratora darba pienākumos neietilpst pēc iespējas ātrāka un pilnīgāka parādu piedziņa, gluži otrādi – viņam jāpalīdz parādniekam nokārtot maksātnespējas procedūru un norēķināties ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā.

Parādu nomaksa nekad nav pa īstam izdevīga aizņēmēja maciņam, jo parādus veido ne tikai aizdevumu pamatsumma un procenti, bet arī soda nauda. Kopējā parādu summa parasti ir daudz lielāka nekā sākotnējais aizdevums, tāpēc parādu piedziņa tiek vērsta ne tikai uz parādnieka naudas līdzekļiem, bet arī uz īpašumu: mājokli, transportlīdzekli un citām vērtīgām lietām. Turklāt parādniekiem jāapmaksā arī parādu piedzinēju izdevumi, tāpēc kopējās izmaksas var būt ļoti lielas.

 

Maksātnespējas pasludināšana atbrīvo parādnieku no daudziem nepatīkamiem parādu piedziņas aspektiem:

 

●     netiek bloķēts naudas konts. Cilvēks, kurš izgāja cauri bankrota procedūrai, saglabā pieeju visiem naudas līdzekļiem, un var izrīkoties ar tiem pēc savas izvēles. Pieeja bankas kontam saglabājas arī maksātnespējas pasludināšanas procesa laikā;

 

●     nepieaug parāda apjoms. Kā jau bija minēts, parādi rada jaunus parādus, un kopējā atmaksas summa var palielināties vairākās reizēs. Maksātnespēja pieliek punktu šim ļaunajam aplim un nosaka parādu gala robežu;

 

●     parādu daļa tiek anulēta. Maksātnespēja ļauj noteikt atmaksas termiņu, līdz kuram jāsamaksā vismaz daļa no uzkrātajiem parādiem, taču ne pilna summa. Pēc šī termiņa atlikušie parādi tiek anulēti.

 

Lai gan maksātnespēja nav bezmaksas pakalpojums, tās kopējās izmaksas ir daudz zemākas nekā parādu piedziņas gadījumā. Kopumā parādniekam, kurš vēlas uzsākt bankrota procedūru, ir jārēķinās ar šādiem tēriņiem:

 

●     fiksētas izmaksas: depozīts 860 EUR un valsts tiesas nodeva 70 EUR;

●     nefiksētas izmaksas: administratīvie izdevumi, kopumā ap 1500 EUR;

●     izmaksas daļējai parādu dzēšanai: minimālā summa 1 728 EUR, maksimālā – līdz 50% no kopējās parādu summas.

 

Tas, cik liela parādu daļa tomēr būs jāatmaksā, ir atkarīgs no aizņēmēja finanšu situācijas. Ja parādnieks spēj segt no 20% līdz 50% no parādu apjoma, viņam nosaka atmaksas termiņu no sešiem mēnešiem līdz pusotram gadam. Ja pusotra gada laikā nav iespējams atmaksāt pat 20% no parādiem, periodā no 1 līdz 3 gadiem parādniekiem ik mēnesi jāveic vismaz 144 EUR liels maksājums. Vairāk informācijas par maksātnespējas aprēķiniem skaties specializētajās mājaslapās.