Kā ikoniskās skaistumkopšanas tendences ir mainījušās gadu desmitos?

Ātri ejot uz priekšu cauri gadsimtiem, mēs redzam ļoti atšķirīgas un atpazīstamas grima un skaistumkopšanas tendences, kas aptver gadu desmitus. No 40. līdz 80. gadiem, aplūkosim katra laikmeta klasisko skaistumu un to, kā to viegli atdarināt.

 

 

Četrdesmito gadu sievietes bija satriecošas, taču tas nenāca viegli, īpaši kara laikā, kad tika piemēroti pārtikas devas ierobežojumi. Galveno kosmētikas sastāvdaļu, piemēram, spirta, eļļu un glicerīna, trūkums ietekmēja ražošanu, kā arī iepakojuma ierobežojumus. Taču šīs sievietes nevēlējās, lai tas ietekmētu viņu krāšņumu. Apdedzināti korķi acu lainerim un skropstu tušai, biešu sula lūpu krāsojumam un mērces brūnēšana kāju iedegumam bija tikai daži no veidiem, kā sievietes varēja izpausties, kad runa bija par skaistumu.

 

Četrdesmito gadu grims bija izsmalcināts, bet patiesībā diezgan dabisks. Pamatkrāsu vai pūderi lietoja tikai nedaudz, krāsojot vaigus. Uzacis bija smalki veidotas līdz vidēji biezām, izķemmētas un aizpildītas. Uzacu forma bija diezgan dabiska un noapaļota. Acu ēnas bija ļoti viegli uzklātas, un tika izmantotas tikai neitrālas krāsas, un to vienmēr noslēdza ar nedaudz skropstu tušas. Drosmīgākā izvēle bija obligātā sarkanā lūpu krāsa, vai tā būtu klasiskā sarkanā krāsa vai citas rozā, oranžā vai brūnā toņa variācijas. Lūpas lielākoties bija matētas, bet, lai iegūtu nelielu spīdumu, lūpu vidū iepilināja vazelīna.

 

 

Pagājušā gadsimta 50. gadi bija aizraujošs laiks, jo kara laika ierobežojumi bija pagātne, un tika atsāktas tādas mūsdienās pašsaprotamas lietas kā televīzijas pārraides, kuru kulminācija bija karalienes Elizabetes II kronēšana 1953. gadā, ko pārraidīja televīzijā.

 

Sievietēm bija vairāk iespēju iegādāties un lietot kosmētiku - Max Factor joprojām bija līderis. Tagad bija arī iespēja demonstrēt kosmētiku savās mājās kopā ar draudzenēm, jo Avon sāka savu darbību.

 

Pagājušā gadsimta 50. gadi joprojām saglabāja 1940. gadu dabiskās elegances gaisotni, bet pacēla to jaunā glamūra līmenī. Lūpas joprojām bija sarkanas, bet nedaudz pilnīgākas un ar lūpu laineri. Pamati un pūderi sniedza nedaudz lielāku pārklājumu, un vaigiem tika piešķirts ļoti smalks rozā mirdzums. Galvenā pārmaiņa notika acu jomā. Uzacis bija pilnas un izliektas, ar nedaudz garāku "astīti". Acu krāsa joprojām bija pieklusināta un neitrāla, pelēka un brūna, bet obligāta bija spārnota acu līnija. Daudzas sievietes arī sekoja tendencei izmantot tumši brūnu acu zīmuli, lai kopētu Merilinas slaveno skaistuma plankumu.

 

 

Sešdesmitie gadi neapšaubāmi bija viens no lielākajiem pavērsieniem populārajā kultūrā, kad pasauli pāršalca jauniešu revolūcija. Rokenrola mūzika lika jaunajai paaudzei izlauzties no iepriekšējo desmitgažu apspiestajām normām un radīt īstus viļņus daudzējādā ziņā, tostarp modes jomā. Londona bija šīs jaunās modīgās kultūras centrs, kas rādīja ceļu pusaudžiem visā pasaulē, un Carnaby Street un King Road modes veikaliņi bija galvenās apskates vietas.

 

Milzīgu ietekmi ieguva modeles, ne mazāk kā bēdīgi slavenās tā laika supermodeles - Twiggy un Jean Shrimpton. Drosmīga ģeometrija un vienkrāsaini bloki bija lielas tendences, un viena no lielākajām tā laika dizainerēm bija apbrīnojamā Mary Quant. Sešdesmito gadu vidū viņa savai jau tā milzīgajai impērijai pievienoja kosmētikas līniju, spēlējās ar krāsām, koncepcijām un reklāmu līdz tam neredzētā veidā, un sabiedrībai tas patika.

 

Sešdesmito gadu grima galvenais akcents bija acis. Bāli un pasteļtoņi tika uzklāti uz plakstiņa ar tumšākiem toņiem acu krokās, lai piešķirtu acu plakstiņiem izteiksmīgumu un dziļumu. Acu laineri bieži vien tika lietoti ļoti biezi gan virs, gan zem acīm, kā arī tika pievienota daudz skropstu tuša. Lielas, biezas un kuplas skropstas bija modē! Arī mākslīgās skropstas palīdzēja radīt šo dramatisko izskatu. Salīdzinājumā ar to āda un lūpas bija bālas, un lūpu krāsas bija ļoti populāras bāli sārtās krāsās. Jo dabiskāks ādas pārklājums, jo labāks, un kopumā izskats lielā mērā bija balstīts uz bērnu leļļu sejām.

 

 

Septiņdesmitajos gados notika vairākas sieviešu politiskās pārmaiņas, un feminisma un sieviešu atbrīvošanās uzplaukums ietekmēja arī modes un grima industriju. Feminisms radīja zināmu dilemmu septiņdesmito gadu sievietei, kurai patika lietot grimu, jo viņa vairs nevēlējās tikt uzskatīta par seksa objektu, bet vēlējās iegūt savu sievišķību. Ideāls pārgāja uz dabiskāku izskatu, bet joprojām ar disko ēras mirdzuma elementu. Ļoti populāra bija iedegusi āda, tāpēc sāka izmantot arī bronzējošus produktus.

 

Sievietes sāka vairāk interesēties arī par savu veselību, labsajūtu un sevis uzlabošanu. Viņas sāka vairāk interesēties arī par to produktu sastāvdaļām, kurus lietoja uz sava ķermeņa. Daudzi no tā laika lielajiem zīmoliem, piemēram, Cover Girl, Maybelline, Rimmel un Yardley, sāka tirgot savus skaistumkopšanas produktus modernākā veidā.

 

Septiņdesmito gadu ikoniskais grims veidoja pasteļtoņus vai mirdzošus toņus uz acīm, piemēram, sudraba vai ledus zilā krāsā. Uzacis kļuva daudz plānākas, veidotas ar zīmuli, ietekmējoties no 20. gadsimta 20. gadu lielajām uzacīm. Āda tika tonēta silti ar nedaudz bronziera, lai piešķirtu saules zeltainu izskatu, un uz vaigiem tika izmantots arī smalks sārtuma mirdzums. Dažos tēlos bija vērojams 60. gadu biezais acu laineris, taču tas netika tik plaši izmantots vai izcelts. Brūnā skropstu tuša bija populārāka nekā melnā, tādējādi atgriežoties pie dabiskā izskata. Lūpas bija rozā, sarkanā un violetā tonī, un ļoti populārs bija spīdīgs spīdums. Daži lūpu spīdumi pirmo reizi bija pat ar garšām, piemēram, piparmētru, augļu vai košļājamās gumijas. Vēlamais izskats bija svaigs un mirdzošs.

 

 

Astoņdesmitajos gados valdīja pārspīlētība. Formas, krāsas un audumi bija drosmīgi un bez aizspriedumiem, tāpat kā mati un grims. Daži no tā laika slavenību elkiem bija Madonna, Greisa Džounsa un, protams, Boijs Džordžs. Viņi bija tendenču noteicēji, un, runājot par modi, lielāks noteikti bija labāks. Atšķirībā no 70. gadiem bija vērojama pāreja no smalka, saules zeltainā mirdzuma uz pilnībā klātu tonālo krēmu. Vēl joprojām bija populārs iedegums, bet bija arī vieta bālākam ādas izskatam.

 

80. gadu grima dabiskais elements bija tikai viens - uzacis, kas bija diezgan kuplas un ķemmētas, ar minimālu kopšanas nepieciešamību. Pārējais grims nebūt nebija dabisks. Sārtums tika izmantots ļoti spēcīgi, un tajā nebija nekā smalka! Sejas veidošanai un ēnošanai izmantoja ne tikai rozā, bet arī spilgtus neona rozā un pat spēcīgus violetus toņus. Lūpas bija pārgājušas no pilnībā spīdīga spīduma uz matētiem mirdzumiem. Matēts efekts bija tik moderns, un tas parādījās uz visiem lūpu krāsu toņiem - no violetas līdz ceriņkrāsas un no rubīna līdz vara krāsai.

 

Un, protams, tāpat kā astoņdesmito gadu apģērbā, nebija krāsu, kuras nebūtu nēsājamas kopā. Tas nozīmēja, ka neatkarīgi no tā, kādu lūpu krāsu Jūs izvēlējāties, uz acīm joprojām tika izmantoti spilgti zaļi, zili, sārti un dzelteni toņi. Lai astoņdesmito gadu skaistumam piešķirtu vēl vairāk krāsu, īpaši modernas bija arī krāsainas skropstu tušas zilā un violetā krāsā.