Reģionos mazie uzņēmumi nākamgad bankrotēs

Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,” vēstulē raksta biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

“Uzskatām, ka jebkura uzņēmuma likvidēšana nozīmē sociālās spriedzes palielināšanu reģionos, vienlaicīgi veicinot līdz šim iesaistīto cilvēku uzņēmējdarbībā imigrāciju,” raksta Vents Armands Krauklis.

Vēstulē Vents Armands Krauklis atgādina, ka valdības pieņemtais lēmums par minimālās algas palielināšanu paredz, ka darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumā uz nepilnu slodzi būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas likmes. Savukārt papildus nodokļu ieviešana mikrouzņēmumiem faktiski apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu.

Paplidus faktori, kuri vēl vairāk pasliktinās biznesa vidi reģionos, ir valdības līdz šim pieņemtie lēmumi par obligātu pāreju uz jaunākās paaudzes kases aparātiem. “Neskatoties uz to, cik godprātīgs ir uzņēmējs, viņam būs jāinvestē papildus līdzekļi jaunu kases aparātu iegādei vai esošo uzlabošanai, kā arī obligāti jāslēdz līgumu par kases aparātu apkalpošanu. Tādējādi tiks radītas papildus izmaksas,” apgrūtinājumus uzņēmējiem uzskaita Vents Armands Krauklis, atgādinot, ka līdz šim uzņēmēji maksāja tikai par kases aparāta uzstādīšanu.

“Veikt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos kļūst ar katru gadu grūtāk, jo, neskatoties uz publiskajiem solījumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus arī reģionos, rodas sajūta, ka tiek darīts viss, lai uzņēmējdarbība attīstītos tikai Rīgā. Jebkura veida papildus birokrātiskais slogs, kā arī papildus izmaksas, kuras tiek radītas no valsts puses reģionos, grauj uzņēmējdarbības vidi vai pat to iznīcina,” reģionu vadītāju viedokli vēstulē rezumē Vents Armands Krauklis.

Reģionu vadītāji uzskata, ka 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” un 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” ir vēl viens konkrēts piemērs, kur vienlaicīgi tiek palielināts administratīvais slogs attiecībā uz uzņēmējiem, kā arī palielinātas biznesa vešanas izmaksas.

Biedrība „Reģionālo attīstības centru apvienība” ir dibināta 2015.gadā ar mērķi apvienot pašvaldības, kas LR Nacionālajā attīstības plānā definēti par reģionālajiem attīstības centriem, lai nodrošinātu biedru sadarbību vienota viedokļa formēšanā attīstības, tiesiskajos, kā arī citos kopīgos jautājumos un biedru interešu pārstāvību attiecībās ar privātām un publiskām institūcijām valsts un starptautiskā līmenī.

Biedrībā „Reģionālo attīstības centru apvienība” kā dalībnieki darbojas 21 Latvijas pašvaldība: Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Ogres novads, Preiļu novads, Saldus novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads.