Otrdiena,
7.februāris 2023
Vārda dienas: Nelda, Ričards, Rihards, Григорий, Филипп, Александр, Владимир Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
AKTUĀLI

Pērn energoatbalstā pāri palikuši 200 miljoni eiro

23.01.2023
Valdība šonedēļ lēma energoresursu atbalsta pasākumiem šim gadam pārdalīt pusmiljardu eiro. Dati par atbalsta summām pagājušā gada izskaņā liecina, ka tik daudz naudas, visticamāk, netiks izmaksāts. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka vairākās programmās līdzekļi ietaupīti, piemēram, krietni mazāk pieprasīti izrādījušies pabalsti, kur iztērētā nauda par kurināmo iedzīvotājiem jāpierāda ar čekiem.

No rezervētajiem 820 miljoniem eiro iztērēti nepilni 600

Pagājušajā gadā, ieskaitot gan pavasari, gan rudeni, valsts energoresursu atbalsta pasākumiem bija atvēlējusi nedaudz virs 820 miljoniem eiro, taču vairāk nekā ceturtā daļa palikusi neiztērēta, norāda Finanšu ministrija. Tā kā centralizētajai siltumapgādei un dabasgāzei valsts atbalsts nonāk automātiski, vajadzīgo naudu aprēķināt bija vieglāk, savukārt prognozes no realitātes krasi atšķīrušās kompensācijām, kuras iedzīvotāji prasīja pašvaldībām par kurināmajā iztērēto naudu.

2022. gadā šiem pabalstiem tika rezervēti 54 miljoni eiro, savukārt 2023. gadam – vēl 73 miljoni, taču izmaksāts šobrīd ir nedaudz virs 14 miljoniem.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) to skaidro ar silto ziemas sākumu: “Mēs prognozējām maksimālo iespējamo cenu kāpumu, un arī faktiski temperatūru un ziemu mēs prognozējām, ka tā būs bargāka. Mūs ir daba pasaudzējusi. Faktiski ziemas pirmā puse ir bijusi siltāka nekā mēs bijām domājuši. Tā kā šis ietaupījums noteikti nav nesaņemts atbalsts. Es domāju, ka atbalsta instrumenti ir pietiekoši labi sagatavoti un īstenoti.”

Zema interese par pabalstiem, kam vajadzīgs čeks

Granulu pirkšanai valdība paredzēja 10 miljonus eiro, taču izmaksāta desmitā daļa. No brikešu iegādes atbalsta summas iztērēti tikai trīs procenti jeb 67 tūkstoši eiro. Apkurei ar elektrību rezervēto 15 miljonu vietā iztērēti 34 tūkstoši. Savukārt, lai kompensētu malkas iegādi ar čeku, valdība bija rezervējusi 21 miljonu eiro, taču reāli iztērēti ir 100 tūkstoši jeb pusprocents. Tikmēr pabalstiem par malkas iegādi bez čeka valdība rezervēja 4,8 miljonus eiro, taču pieteicās gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku nekā prognozēts un līdz ar to izmaksāti 12,9 miljoni eiro.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka norādīja, ka rezultāti liecina par krietni lielāku ēnu ekonomikas īpatsvaru kurināmā tirgū nekā iestādes domājušas: “Tādas īstas motivācijas iedzīvotājiem maksāt papildus nodokli par šo [kurināmo], it sevišķi, ja tas paliek dārgāk, īsti viņas nav. Pie neesošas kontroles, kāpēc lai šis fenomens nebūtu izplatīts? [..] Acīmredzot valdība arī šajā aspektā ir bijusi pietiekoši naiva, domājot, ka ēnu ekonomikas proporcija atsevišķā komponentē, tajā skaitā malkā un granulām, ir mazāka nekā realitātē.”

Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss tikmēr pastāstīja, ka granulu gadījumā tirgū nodokļi pārsvarā tiekot maksāti. Viņaprāt, cilvēki pēc pabalsta par granulām vēršas reti tāpēc, ka granulas lietojot turīgāki cilvēki, kam atbalsta summa ne vienmēr ir vajadzīga. Savukārt ēnu ekonomiku malkas tirgū Klauss atzīst.

Viņš norādīja, ka bez čeka pabalstus sniegt turpmāk nevajadzētu: “Jābūt viennozīmīgam signālam, ka arī malkai ir jābūt ar čeku, jābūt legāli iegādātai, jo mēs nevaram atbalstīt pelēko tirgu.”

Rēzeknes novadā pabalsts malkai bez čeka katram trešajam iedzīvotājam

Īpaši pieprasīts pabalsts malkai bez čeka bijis Rēzeknes novadā, kur tam pieteicās 9000 cilvēku jeb gandrīz katrs trešais iedzīvotājs, kas atbilst 75% mājsaimniecību novadā. Iesniegumu apstrādei pašvaldībai vajadzēja piesaistīt vairākus papildu darbiniekus. Novada mērs Monvīds Švarcs stāstīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju mājokļus apkurina ar pašu vai kaimiņu sagādātu malku. Līdz ar to arī čeku, ko uzrādīt, nav.

“Protams, ka mēs arī vairākkārt mēģinājām savā starpā diskutēt par to, vai tā kaut kādā mērā nav slēptā ekonomikas daļa, bet, manuprāt, tā nav tā reize, kad būtu tik stipri jācepas par būtisku ietekmi uz ekonomiku, ja kaimiņš kaimiņam sagādā malku,” teica Švarcs.

Kompensācijas par legāli iegādāto malku un granulām varēs saņemt līdz apkures sezonas beigām, taču pabalsta par malku bez čeka gan vairs nebūs. Jaunais par enerģētiku atbildīgais ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka šāds risinājums nav bijis pareizs: “Godīgi ir jāatzīst, ka strukturāli tas nav bijis pareizs solis – atprečot 60 eiro bez čeka, tikai iesniedzot iesniegumu pašvaldībā. Tas ir fakts.”

Nākamajai ziemai gatavo mērķētāku atbalstu

Finanšu ministrija norādīja, ka par atbalsta pasākumos ietaupīto naudu tiks samazināts valsts budžeta deficīts. Uz jautājumu, vai par to nevarētu atbalstu iedzīvotājiem palielināt vēl šajā apkures sezonā, ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis atbildēja, ka atbalsts jau tā bijis salīdzinoši liels, turklāt tā ir aizņemta nauda.

Ministrija uzskata, ka bez čeka atbalstu sniegt noteikti vairs nevajadzētu, turklāt jāmeklē veidi, kā nākamajā apkures sezonā atbalstu piešķirt nevis visiem, bet tiem, kam naudas tiešām trūkst.

“Finanšu ministrijas pozīcija ir stingra, ka nozaru ministrijām ir krietni rūpīgāk jāpieiet pie šīs politikas, krietni analītiskāk ir jāaprēķina un jāsaprot iedzīvotāju vajadzības,

jāsagatavo mērķtiecīgāks atbalsts tām iedzīvotāju grupām, kurām visvairāk tas ir nepieciešams,” teica Jarockis.

Pabalstus dalīt mērķētāk Latvijai ieteikusi gan Eiropas Komisija, gan Fiskālās disciplīnas padome. Šādu virzienu atbalsta gan valdības politiķi, gan Latvijas Pašvaldību savienība. Tā norādīja, ka pabalstu izmaksa par kurināmo radījusi būtisku administratīvo slogu. Tomēr kā tieši pabalstus padarīt mērķētākus, pagaidām skaidrības nav.

“Vairākās Eiropas Savienības valstīs tā pieeja ir pavisam vienkārša, tur netiek iedzīvotāji dalīti pēc kurināmā veidiem, bet pēc ieņēmumiem, un pilnīgi vienalga, ar ko viņš kurina. Parāda viņi savus reālos ienākumus, un izdevumu sadaļa tiek kompensēta ar valstī noteiktu politiku, un nebūs jātaisa zinātne,” teica Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

LM: Automatizētu pabalstu sistēmu ieviest sarežģīti

Valdība jau vasarā uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt algoritmus, kā novērtēt gan iedzīvotāju ienākumus, gan cilvēku skaitu mājsaimniecībā. Rezultātā pabalstus varētu izmaksāt automātiski tiem, kam tie vajadzīgi. Izpildes termiņš bija pagājušā gada 1. oktobris. Tomēr tagad ministrija atzīst, ka tik ātri to izdarīt nevar.

Problēmu esot daudz, piemēram, iestāžu datu bāzes ir atšķirīgas un nav tik viegli savietojamas. Citos gadījumos automātiski ievākti dati nebūtu pietiekami precīzi, lai uz to pamata varētu izmaksāt pabalstu. Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš stāstīja: “Ir gadījumi, kad dzīvoklī vai kādā īpašumā ir reģistrēts nepilngadīgs cilvēks, viens, viss. Ir bijuši gadījumi, kad ir viena adrese un 300 cilvēki ir reģistrēti. Tātad arī to it kā nevar ņemt par pamatu.”

Tuvākajos mēnešos Labklājības ministrija izstrādās ziņojumu valdībai ar priekšlikumiem, kā apkures atbalstus veidot tālāk. Tad būs jāizšķiras, vai šādu automatizētu pabalstu mājsaimniecībām ir vērts ieviest. “Lai valdība izvērtē šo situāciju un lai arī tad [varētu] virzīties tālāk, kur vajadzīgi jauni normatīvie regulējumi, kur ir jāpārbūvē visas šīs sistēmas varbūt. Tas būs ļoti apjomīgs, ļoti vērienīgs darbs un, visticamāk, nebūs arī lēts,” piebilda Zariņš.

Būtiskas izmaiņas šajā apkures sezonā atbalsta principos politiķi vairs neplāno. Vienīgais izņēmums ir tas, ka atbalstīto apkures veidu lokā tiks iekļauta arī dīzeļdegviela. Iepriekš Ekonomikas ministrija tam pretojās, jo šāds kurināmais ir nedraudzīgs videi. Ministre Indriksone norādīja, ka Saeima lēmusi atbalstu piešķirt arī naftas gāzei, kas arī nav videi draudzīgs kurināmais, līdz ar to vairs neesot iemeslu no atbalsta izslēgt arī dīzeļdegvielu.

lsm.lv

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
No 1. jūlija siltumenerģijas tarifs Daugavpilī sastāda 90,64 EURMWh.
Apspriest
Aptauja
Vai Jūs esat gatavi atteikties no pārvietošanas ar personisko autotransporta līdzekli degvielas cenu kāpuma dēļ?
Jaunākie komentāri:
Vienības namā uzstāsies pianists Andrejs Osokins
Ja man klaieres ir milakais muzikas instruments.tas ir tik skanigas..un ja vel spelee professionals pianists..ta muzika savilno...ja pasaulee vis strauji mainas.
Be ne ne vienmer ar to vajag samierinatues un tam pielagoties ja tas ir pretrunaa ar dieva pasaules kartibu un humanismu..tadam laikmetam nav nakotnes. Sīkāk...
Vācijā atklāta Latvijas mākslinieku grupas izstāde
Un kas tad ir maaksla..ta ir musu ieksejas pasaules atlaasme.. verbala vizuala skanu.kustibu...ta plus pari laikiem un pastaves tik ilgi cik ilgi pastavesim mes cilveki..maksla vairo skaistumu un piepilda musu dveseles ar izjutam..saka ka skaistums var izglabt pasauli...varbut..lai jums izdodas maakslinieki Sīkāk...
Vācijā atklāta Latvijas mākslinieku grupas izstāde
Un kada tad ir nakotnes vizija...nakotnee maksla nav paredzeta..jo cilveki pazaudes dveseli..jautajums.vai var pastavet cilveks bez dveseles.bez emocijam bez milestibas bez jutam un sajutam.bez piederibas bez tautibas bez valsts.bez vestures.bez atminas...tada ir jaunas pasaules kartibas vizija..kad cilveks cairs nav cilveks....tam bav nakotnes...jo cilveks ir dieviska butne ar dveseli. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top