Otrdiena,
4.Augusts 2020
Vārda dienas: Romāns, Romualda, Romualds, Мария, Магдалина, Фока Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Lietuvas Sēlijā dzied daudzbalsīgi un draudzējas ar aktīviem zemgaļiem

26.06.2020
Baltu cilšu mantojums ir unikalitāte, ar ko lepojas ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā. Lai gan kuršus, zemgaļus un sēļus uzskata par latviešu tautas veidotāji, tie savulaik apdzīvojuši arī Lietuvas ziemeļu teritorijas. Mūsdienu Lietuvā uzplaukuši zemgaļu identitātes meklējumi, taču sēļu vārds izskan retāk. Centieniem to mainīt gan pamats ir, apliecina Zarasu un Biržu muzeju darbinieki un etnogrāfijas pētniece.

Latvijas sēļi iedvesmo Lietuvas zemgalis 
 
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā ir vairāki kultūrvēsturiskie novadi. Visbiežāk tiek izdalīti pieci un teritoriāli lielākais no tiem ir Aukštaitija. Pārsvarā to apdzīvojuši aukštaiši, kas kopā ar žemaišiem rietumos tiek uzskatīti par lietuviešu tautas senčiem. Taču bez aukštaisiem tagadējās Lietuvas ziemeļu teritoriju viduslaikos apdzīvoja arī zemgaļu un sēļu ciltis. To mantojuma loma mūsdienu Lietuvā nav tik nozīmīga un, piemēram, žemaišu identitāte tur ir daudz spēcīgāka. Par spīti tam Lietuvas ziemeļos ir vietas un entuziasti, kas uzskata - sēļu un zemgaļu mantojums nav zudis. To pētījusi etnogrāfijas zinātnes doktore Aukste Noreikaite.
 
 
“Bez žemaišiem mums ir ļoti aktīva arī zemgaļu kustība. Tās sākums meklējams Žeimē,” pētniece stāsta par savu dzimto ciemu. Tas atrodas netālu no Latvijas-Lietuvas robežas, savulaik tas atradās Kurzemes-Zemgales hercogistē un tur dažus gadus dzīvojis arī Gotfrīds Frīdrihs Stenders. Zemgaļu kustību uzsāka gan kāds cits baltu cilšu cienītājs. “Padomju laikos šeit strādāja skolotājs Juozas Šliavas, kurš pirmais ieviesa jēdzienu – Lietuvas Zemgale. Viņš pētīja zemgaļu vēsturiskajām zemēm raksturīgo folkloru, valodu, mitoloģiju, arheoloģiju. Strādājot ar skolēniem viņš radīja pamatu zemgaļu identitātei Lietuvā,” skaidro Aukste Noreikaite. Izveidotas dažādas nevalstiskās organizācijas, veikti pētījumi, nostiprinājusies sadarbība ar Latvijas zemgaļu pētnieki. Tas viss interesē arī jauniešiem, kas, piemēram, rekonstruē seno zemgaļu dzīvesveidu, kaujas.
 
 
Izrādās zemgaļu identitātes meklējumi iedvesmojusi arī Jāni Stradiņu. “Esmu lasījusi Stradiņa rakstu, kurā viņš atzīst, ka Juozas Šliavas viņam kalpojis par piemēru, kā uzsākt reģionālo kustību. Tā kā varbūt tas, ko uzsāka zemgaļi Lietuvā, bija kā pamudinājums līdzīgi rīkoties arī sēļiem Latvijā,” bilst A. Noreikaite. Jānim Stradiņam uzsākot rīkot Sēlijas kongresus aicināti arī lietuviešu zinātnieki, bet cerētais rezultāts, lietuviešu nav sasniegts - Lietuvā sēļu kustība netika aktivizēta. Pētniece zina stāstīt, ka Lietuvas zinātnieki baidījušies – sadarbība ar Latvijas sēļiem varētu tikt uzskatīta par separātismu. 

Atšķirības atklājas valodā un folklorā  
 
Tomēr atsevišķas pazīmes, kas liecina par sēļiem un Sēliju Lietuvas ziemeļaustrumu apvidū, ir. Biržos muzejs, piemēram, nes nosaukumu “Sela”, kas tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē “sēļi”. Stāsta muzeja pārstāve Džiuljeta Flenderienė: “Šāds nosaukums izvēlēts, lai pagodinātu sēļu cilti, kuras teritorija nedaudz atrodas arī tagadējā Biržu rajonā. Birži atrodas uz robežas – no vienas puses to agrāk apdzīvoja sēļi, no otras – zemgaļi.”
 
 
Savukārt austrumos - Zarasu pilsētā galvenais pilsētas laukums nosaukts par godu sēļiem. “Zarasos ir ļoti daudz zīmju, ka šeit agrāk dzīvojuši sēļi,” par tām pastāsta Zarasaju novada muzeja pārstāvis Vasilijus Trusovas, “Zarasu rajonā saglabājušies “sutartine” dziedājumi. Tie ir tādi daudz balsīgi dziedājumi, kad viena dziedātāja pārdzied otru. Pie mums šos dziedājumus aktīvi izpilda vietējais folkloras ansamblis “Seluona”. Tā ir ansambļa rozīnīte - tas, ka mūsu dziedātājas māk šos “sutarines” izpildīt. Uzskatām, ka šie dziedājumi saglabājušies no sēļu laikiem.”
 
 
Bez dziedājumiem, atšķirības no pārējiem lietuviešiem saklausāmas arī valodā. “Roķišķu, Kupišu pusē biežāk tiek lietots vecais “ei”. Vēl bieži tiek izmantots burts “c”, daži prefiski, galotnes “is”. Tas varētu būt no sēļiem mantots,” stāsta Biržu muzeja pārstāve Džiuljeta Flenderienė. Tāpat Lietuvā rekonstruēti seno sēļu tērpi, arī Aukštaitijai raksturīgajos tautas tērpos saskatāmas līdzīgas ar Augšzemes tautastērpiem Latvijā.
 
 
Turklāt nav tā, ka to novērojuši un to atzīst tikai muzeju vai kultūras darbinieki. Līdzīgi domā arī, piemēram, Biržu reģionālā parka vadītājs Kestutis Baronas: “Brižos bieži sasveicinās, sakot “Sveiks!”. Tāpat ir arī latviski.” Arī viņš māk runāt latviešu valodā, to apguvis bērnībā dzīvojot Latvijas-Lietuvas pierobežā netālu no Kurmenes. Tāpat viņš vērtē, ka lai gan seno sēļu teritorijas mūsdienās ir abās kaimiņvalstīs, dabas ainavas ir atšķirīgas. “Pie mums Lietuvas pusē mežu ir mazāk. Mums ir arī mazāk naturālu pļavu. Padomju laikos tās iznīcināja melorācija.”
 
Latvijā reģionālā identitāte tomēr spēcīgāka
 
Aukste Noreikaite tikko aizstāvējusi doktora disertāciju un izpētījusi  - Lietuvā sevi kā sēļiem sauc mazāk cilvēku nekā Latvijā. Pētījumā atklājās, ka Lietuvā cilvēki labprāt identificē savu piederību tautībai, nacionalitātei, lietuviešiem, bet retāk meklē savu reģionālo identitāti. Latvijā savukārt reģionālo piederību atklāj biežāk – pētījuma izstrādes gaitā piederību Sēlijai atzina vairāk Latvijas nekā Lietuvas iedzīvotāju. A. Noreikaitei arī nav izdevies apzināt kādas aktīvas nevalstiskās organizācijas, kuru darbība būtu vērsta uz sēliskās identitātes izzināšanu vai kopšanu Lietuvā.
 
“Varu teikt, ka esmu sēlis,” Kestutis Baronas pierāda, ka ir izņēmumi, “Es esmu daudz kur ceļojis, daudz ko dzīvē apskatījis, bet vieta, kur esmu dzimis man laikam ir vismīļākā – tās daba un vēsture.”


Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente


Sēlija šodien : 12
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Kopumā Daugavpilī jūlijā notiek sešas nometnes, kuras apmeklē 290 bērni un jaunieši.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Pašvaldība paplašina atbalstu ģimenēm un senioriem
Atbalstot seniorus, Daugavpils satiksme ieviesusi maksu tramvajā par vecenītes riteņsomu ar kartupelīšiem, pieniņu, kefīru, cukuru u.t.t. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
šķiet, ka šis raksts nav no sabiedriskā pasūtījuma, bet man nekas nav pretī samesties šādiem vēr(t)īgiem komentāriem. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
Drīzāk jau problēma ir tāda, ka kolēģu radītā kļūda ir kā Skabarga.... Kā rezultātā titulētā autore nejūtas novērtēta Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top