Otrdiena,
19.Janvāris 2021
Vārda dienas: Alnis, Andulis, Иван Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Nevalstiskā sektora izaicinājumi laukos - mainīt sadarbības formas

21.05.2020
Atgriežot dzīvību slēgtās Kaldabruņas skolas ēkā, biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece ar vietējiem amatniekiem nomaļajā Jēkabpils novadā ciemā apzina Sēlijas tūrisma potenciālu. Zem viena jumta tiek darināti stikla un koka suvenīri, organizētas meistarklases, izveidots Pļavas muzejs. Tomēr izaicinājumu netrūkst gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan ikdienā. Drīzumā biedrība īstenos uz iedzīvotāju izglītošanu vērstu projektu, mācot, kā labāk formulēt savas vajadzības, lai attālināta komunikācija ar pašvaldību būtu nevis šķērslis, bet iespēja.  


Kā nokļuvāt šeit vecajā Kaldabruņas skolas ēkā un kas kopš tā laika ir paveikts?

Kaldabruņas skolā mēs strādājam jau 13 gadus, sākām 2007. gadā. Es esmu ienācēja skaistajā Sēlijā. Tā arī varbūt ir mana priekšrocība, jo tāpat kā gleznu, arī teritoriju, var labāk novērtēt no attāluma. Ienākot šeit, skatījos, kur varētu būt telpas biedrībai un kādam sabiedriskam centram. Kaldabruņas skola izrādījās laimīgā vieta, un biedrība mums ir pietiekami aktīva. Turam Kaldabruņu uz kartes!

Darbības jomas mums ir kultūra, vide, pilsoniskā sabiedrība. Šobrīd arī tūrisms un sociālā uzņēmējdarbība.

Atšķirībā no tā modeļa, kas mums ir pierasts un, piemēram, kultūras dzīves laukos parasti organizē kultūras nams, tātad pašvaldības iestāde, Jums šeit viss balstās brīvprātīgumā, nevalstiskā sektora darbībā?

Pamatā mūsu komandai ir vietējie cilvēki, brīvprātīgie. Iebraucēji var atbraukt un novadīt lekciju, koncertu, meistarklasi, bet ir ļoti būtiski, ka visu uztur tomēr vietējie cilvēki, vietējā kopiena. Ir diezgan daudz cilvēku, kas ir sākuši nākt [uz šejieni] kā brīvprātīgie, bet šobrīd viņiem te ir darbs. Daudzi strādājuši projektu ietvaros un strādās vēl. Šobrīd mums ir [aktīvistes], kas gan izgatavo stikla rotas, gan citus suvenīrus, gan uzņemt tūristu grupas.

Kas ir tipiskais Kaldabruņas aktīvists, tāds, kas šeit dzīvo jau gadiem, vai tāds, kas atgriezies no ārzemēm?

Ir no visām grupām. Ir gan tie, kas te strādā jau gadiem, ir arī tie, kas teju vēl jaunieši. Piemēram, puisis strādā lauksaimniecībā vai mežā, bet viņa sieva vai draudzene strādāt šeit. Cilvēki, kas strādā nevalstiskajā sektorā, saņem algu projektu ietvaros, atalgojums ir autoratlīdzības. Bet citi, saimnieciskās darbības veicēji, ir pašnodarbinātās personas.

Kā Covid-19 krīze ietekmējusi šeit notiekošo?

Mūs ietekmēja ļoti smagi. Šie divi mēneši bija saplānoti pilni tūristu grupu ekskursiju pieņemšanai, meistarklasēm, pasākumiem. Februāris, marts tāpat jau ir smagi mēneši mūsu jomā, jo Ziemassvētku uzkrājumi ir beigušies. Bet arī šeit jāslavē slavē lauku cilvēku pacietība, sapratne, veselais saprāts. Mēs tā kā “paskatījāmies” uz šiem kompensācijas mehānismiem, bet sapratām, nē, strādāsim kā varam. Ir maijs, spīd saule, ierobežojumus tūlīt sāks atcelt. Jā, ietekmēja smagi, bet ne tā, lai kāds atsacītos strādāt.

Kas mudina meklēt un atrast iespējas, ko vēl darīt laukos bez strādāšanas lauksaimniecībā, lai attīstītos, nopelnītu?

Es domāju, šo iespēju ir ļoti daudz. Uz laukiem mani aicināja brīvība, plašums. Nupat šī krīze ir apgāzusi “kājām gaisā” mūsu dzīvi. Šobrīd redzam, ka faktiski divas trešdaļas valsts strādā attālināti. Es to daru jau 12 gadus. Pirms gadiem pieciem sešiem parādījās šis jēdziens “attālinātais darbs”. Turklāt vēl jaunās tendences, ekoloģija, klimata pārmaiņas, īsās piegādes ķēdes. Lauki sniedz tam plašākas iespējas.

Kas dzīvojot laukos, Kaldabruņās pietrūkst? Ko vajadzētu uzlabot?

Nebūšu oriģināla - ceļu infrastruktūrai ir kritiskā stāvoklī. Tas ir lielākais attīstības kavēklis, būtiskākais šajā reģionā. Interneta ātrums ir labs, tas kavēklis nav. Dzīvesvietu pieejamība būtu uzlabojama. Tā kā šobrīd arī politiski aktuāls Sēlijas reģiona jautājums, jāsaka, ka pietrūkst reģiona pozicionēšanās, nav pārdomāta kopējā mārketinga, vietas pievilcības veidošanas lielākos mērogos. Sēlija ir pilna ar mazām, skaistām “salām”, kur cilvēki aktīvi strādāt, darbojas. Taču esam atdalīti viens no otra. Piemēram, Latgalē ir kopīgais tēls, mārketings. Varbūt tas ne vienmēr ir tikai absolūti pozitīvs, bet tas arī nav nepieciešams. Tas ir trūkums, bet no otras puses – tas ir arī izaicinājums.

Nevalstiskais sektors labā pārvaldībā ir varas iestāžu partneris. Kā ir Jūsu pieredze - cik daudz vietējās pašvaldībās tiek uzklausīts biedrību viedoklis un cik liela ir iespēja tām iesaistīties?

Par sadarbību ar pašvaldību, Jēkabpils novada pašvaldību, es būtībā nevaru teikt neko sliktu. Es pati sākotnēji strādāju pašvaldībā, biju arī deputāte vienu sasaukumu. Taču, kopumā raugoties uz Sēlijas pašvaldībām un mūsu iedzīvotāju sastāvu…

“Viena ļoti būtiska problēma, kas varbūt ir pat svarīgāka par ceļiem, ir cilvēkresursu kvalitāte, intelektuālā potenciāla aizplūšana no teritorijas.”

To es redzu kā ļoti smagu jautājumu. Tad varbūt varētu atrisināt gan reformas jautājumu, gan daudzas citas lietas racionālāk, saprātīgāk. Iespējams, ka tas ir arī vietējo cilvēku raksturs, kādēļ ir grūti vienoties, ir grūti paskatīties uz kopumu, kur mēs reāli esam. Nav liela lieta piespraust karogu pie traktora, braukt un aurot: “Sēlijai būt”. “Sēlijai būt”, to vajag, bet vajag arī pārdomāt, kā tas būs reāli, kā darbosies šī Sēlija, kurai neapšaubāmi, būt.

Pašvaldības ir dažādas. Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt partnerim, un tai jābūt neatkarīgai no pašvaldības. Pilnā mērā gan tas varbūt nav iespējams, piemēram, mēs galu galā esam pašvaldības īpašumā. Es to nedomāju kā pretnostatījumu - tas nav kaut kādas karojošās puses.

Bet cik ieinteresēts pašvaldību politikā varētu būt vidējais Kaldabruņas iedzīvotājs? Cik viņš vai viņa būs ieinteresēts pēc gada iet uz vēlēšanām? Vai viņš ir sekojis līdzi notiekošajam?

Manuprāt, liela daļa cilvēku seko līdzi tam, kas notiek vietējā līmenī, bet nedomāju, ka tas tiek darīts analītiski. Cilvēks laukos ir pieradis būt pašpietiekams, ir saimniecība, kartupeļi pagrabā, gaļa saldētavā, pieniņš, gotiņa, malka mežā. Līdz ar var rasties ignorances sajūta pret politiku. Drīzāk gan neatkarības sajūta, kas ir lielāka nekā pilsētniekam. Cilvēki interesējas [par apkārt notiekošo], bet par šo [problēmu] ir jādomā. Mums [biedrībai “Ūdenszīmes”] tūlīt sāksies tieši tam veltīts projekts. Kā mazo kopienu cilvēkiem, mums ir jāmaina komunikācijas formas ar pašvaldību. Jo kā nekā mēs esam pieraduši, aizejot uz pagastmāju: tur ir Jānītis vai Ilzīte un ja es ar viņu labi saprotos, es visu var sarunāt! Tā ir klasiskā jautājumu risināšanas forma, tā ir laba, bet ir jāsaprot, ka tādas vairs nebūs. Ja vara būs attālināta no cilvēka, tad šī komunikācijas forma pamazām izzudīs. Līdz ar to cilvēkiem ir jāmācās formulēt savas vajadzības, ieceres, ko tad mēs gribam no pašvaldības. Strādājot pašvaldībā par sabiedrisko attiecību speciālisti, braucot uz [iedzīvotāju] sanāksmēm, novēroju, ka cilvēki jau īsti nezina, kādas ir pašvaldību funkcijas. “Ceļu, ceļu, ceļam, mums vajag lielo ceļu!” Bet bieži vien par šo “lielo ceļu” pašvaldībai nav daļas.

“Kopienām būtu jāmācās konstruktīvi vērtēt savu teritoriju, iespējas, vajadzības. Un arī zināt, no kā tad to paprasīt: no pašvaldības, no reģiona, no valsts, vai tomēr man tas ir pašam jāizdara.”



Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.




Dinija Jemeļjanova, “Sēlija šodien” producente

Sēlija šodien : 3
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Šogad skolas gaitas Daugavpils izglītības iestādēs uzsāka 875 pirmklasnieki.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Tak latvija Karins un vinkele un parejie ir fasisti satani,es pat gribetu vinus sakuma pamocit un tad ielikt cietuma,ta vini nedoma par latviju,latvijas tautas druzuma nebus,izmirs ka dinozauri! Sīkāk...
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Mūsu noziedzīgā valdība ilgstoši ņirgājās par simtlatniekiem. “Simtlatnieku programma” ir Latvijas Republikas noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. Sākotnēji simtlatniekos maksāja 100Ls, taču pēc kāda laika atalgojumu samazināja līdz 80Ls. Tā bija bezkaunība, jo valdības pārstāvji turpināja sev palielināt algas. Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē ir atrodamas valsts amatpersonu deklarācijās. https://www6.vid.gov.lv/VAD Šajās deklarācijās ir norādīti amatpersonu ienākumi uz rokas jeb neto (pēc visu nodokļu nomaksas). Ar laiku “Simtlatnieku programmu” pārdēvēja par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Taču šīs programmas būtība nemainījās. “Simtlatnieku programma” iesāka modernās verdzības laikmetu mūsdienu Latvijā. Pašlaik pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie (simtlatnieki) saņem nieka 200€, lai gan minimālā alga valstī ir 500€ (bruto). Mūsdienu simtlatnieki saņem 2,5 reizes mazāk par minimālo algu! Tikai vergturi verdzību var nosaukt par labdarību. Uz kurieni mēs ejam? Uz tautas izmiršanu? Latviešu jau tā ir maz, nevajag mākslīgi vairot nabadzību. Dzimtbūšanas laiki ir sen beigušies! Lai Latvju Dievi piedod mūsu valdībai tās stulbumu, aprobežotību un hronisku empātijas trūkumu!!!
Labklājību visiem vēlot, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#tiesiskums #vienlīdzība #labklājība #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #Skolnieciņš #svētbirzs Sīkāk...
Ārkārtas situācija pagarināta, ieviešot stingrākus drošības pasākumus

Ilze Viņķele ir īpatnēja personība. Vienmēr, kad I. Viņķeles kundze ieņem ministra amatu, notiek kaut kas slikts. Kad I. Viņķeles kundze ieņēma Labklājības ministres amatu no 2011. gada līdz 2014. gadam notika “Simtlatnieku programma”. Ilzei Viņķelei bija pietiekamas dienesta pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības, taču Ilzei Viņķelei bija nospļauties par simtlatniekiem un simtlatnieku ģimenēm. Kopš 2019. gada 23. janvāra Ilze Viņķele ir Veselības ministre. Tauta par viņu nebalsoja, bet viņu tāpat iecēla. Ilze Viņķele pievelk mūsu tautai nelaimes. Pašlaik mūsu valstī plosās SARS-CoV-2 (COVID-19) sērga. Taču I.Viņķeles kundzei tauta nerūp, tā vietā, lai rūpētos par savu tautu, viņa parāda tautai divus vidējos pirkstus palēcienā. Viņa nav pusaudze, viņa ir māte. Vai šāda sieviete drīkst audzināt bērnus? Pēc izglītības I. Viņķeles kundze ir sociālā darbiniece. Vai sociālā darbiniece, būdama augstā amatā, drīkst tā uzvesties? Kādus bērnus I.Viņķele spēj izaudzināt, ja tautai rāda vidējos pirkstus? Aizlūgsim Latvju Dievus, lai simtlatnieku apspiedēji saņem pelnīto sodu! Iedegsim pelēku sveci par godu Veļu Mātei. Lūgsim Veļu Māti, lai Veļu Māte tiesā mūsu valdību! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte nopļaus jebkuru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas valsts un latvju tautas nākotni! Karmas rats ir iegriezts. Tautas apspiedēji un apzadzēji saņems karmisko mācību. Mirušie visu redz, Veļu Mātu visu zina. No Dieviem neko nevar noslēpt…
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš)
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#SimtlatniekuProgramma #simtlatnieki #nabadzība #SimtlatniekuDēls #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #karma
P.S. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Lūgsim lai Augstākie spēki (Latvju Dievi) atalgo katru no mums pēc nopelniem. Lūgsim lai Latvju Dievi soda vainīgos mūsu tautas ciešanās…
P.S.S. Simtlatniekos iesaistīto cilvēku ģimenes vel atceras "Simtlatnieku programmas" nelikumības! Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top