Sestdiena,
30.maijs 2020
Vārda dienas: Lolita, Vitolds, Ефросинья, Степан, Евдокия Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV RU
Kultūra

Valsts nozīmes pieminekļu sarakstā iekļauta Slutišķu sādža

24.08.2016
15. jūnijā stājās spēkā Kultūras ministrijas rīkojums par Slutišķu sādžas (Daugavpils novada Naujenes pagastā) kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Slutišķu sādža atrodas Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē. Vēstures avotos šis ciems minēts jau 1785. gadā.

Slutišķu sādžas arhitektoniskais veidols saglabājies no 19. gadsimta beigām - 20. gadsimta sākuma. Tā ir unikāls etnokulturālās mijiedarbības paraugs. 18.-19. gs. Slutišķi kļuva par vecticībnieku apmešanās vietu, jo atradās izolēti no citām apdzīvotām vietām, mežu ieskautā Daugavas krastā. Šāda lokalizācija atbilda vecticībnieku noslēgtas dzīves modelim, kas ļāva caur gadsimtiem saglabāt tradīcijas.

Slutišku sādžā vērojamas vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas. Visu koka apbūves pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju jumtiem. Māju apdare un dekori radniecīgi slāvu tautu celtniecības tradīcijām, kas izpaužas fasādēs, ar kokgriezumiem apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos. Rotājumu izvēlē ir darbojusies augsti profesionālu namdaru fantāzija. Grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas, jo namdari, darinot detaļu rotājumus, vienmēr domāja par ēku individualitāti. 

Slutišķu vecticībnieku sādžas apbūve saglabājama kā vecticībnieku un latgaļu līdzāspastāvēšanas un mijiedarbības paraugs, kurā caur dzīvesveida īpatnībām atspoguļojas Latgales slāvu ieceļotāju tautas sadzīves un kultūras tradīcijas. Tās saglabājamās vērtības ir zemes gabalu dalījums, apbūves izvietojums zemes gabalā, vēsturiskā apbūve, vēsturisko ēku arhitektūra un materiālu lietojums, būvamatniecības tradīcijas, ēku apdare, tai skaitā dekoratīvo kokgriezumu izpildījums. Vienā no Slutišķu sādžas sētām iekārtota Naujenes novadpētniecības muzeja ekspozīcija, kas sniedz iespēju iepazīt sētas būvniecības vēsturi, plānojumu, iekārtu, kā arī vecticībnieku dzīvesveidu un Slutišķu ciema vēsturi.  Muzejs plāno atjaunot vēl vienu pašvaldības īpašumā esošu sētu.

Aprīlī Daugavpils novada pašvaldībā norisinājās saruna ar Slutišku sādžas iedzīvotājiem par tās iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Sarunas laikā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji informēja par pieminekļa statusa nozīmi, apgrūtinājumiem un iespējām, savukārt maijā Daugavpils novada Kultūras pārvalde rīkoja plenēru, lai diskutētu par Slutišku sādžas praktiskās saglabāšanas metodēm, teritorijas attīstību un tās izmantošanu zinātniskos, izglītības un atpūtas nolūkos. Slutišķu sādžā septembra nedēļas otrajā nogalē notiks arī Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums.


Avots: Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Foto - O.Kuzmina

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Pagājuši 5 gadi kopš latus mūsu makos un bankas kontos ir nomainījuši eiro.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšana sākas vietējās kopienās
Vai 1939. g. Latvijas kartē iezīmētās Kurzemes, Zemgales, ar Sēliju tās sastāvā, Vidzemes un Latgales robežas nu nekādi nedrīkst atzīt par likumīgām, derīgām administratīvai pārvaldei un 19 apriņku vietā vajag vismaz 42 administratīvās teritorijas? Tas izskatās pēc saukļa: Mēs visu sagrausim un tad - mēs jaunu pasauli sev celsim! Itkā Latvijas vēsture sāktos šodien un reformu vajag katrā desmitgadē. Sīkāk...
Daugavpils un Ilūkstes novadus apvienos Augšdaugavas novadā
Stefans sev ceļu uz mājām uztaisīja, bet kāpēc uz Raudu nav jauna ceļa? Sīkāk...
Daugavpils un Ilūkstes novadus apvienos Augšdaugavas novadā
Jauns čeļš uz Bebreni, jo Rāzna tur dzīvo, žel ka viņs Raudā nedzīvo Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top